Saskaņā ar tiem zemākas darbaspēka izmaksas ekonomikā, neskaitot lauksaimniecību un valsts pārvaldi, pērn bija Bulgārijā (4,9 eiro stundā), Rumānijā (6,3 eiro) un Lietuvā (astoņi eiro).
Igaunijā darbaspēka izmaksas stundā pagājušajā gadā bija 11,7 eiro, kas ir desmitais zemākais radītājs ES.
Savukārt vislielākās darbaspēka izmaksas pagājušajā gadā reģistrētas Dānijā (42,5 eiro), Beļģijā (39,6 eiro), Luksemburgā (37,6 eiro), Zviedrijā (36,6 eiro) un Francijā (36 eiro).
ES vidēji šis rādītājs bija 26,8 eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2016.gadā. Eirozonā darbaspēka izmaksas pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu pieaugušas par 1,9%, sasniedzot 30,3 eiro stundā.
No eirozonas valstīm vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada izteiksmē reģistrēts Baltijas valstīs: Lietuvā (+9%), Igaunijā (+7,4%) un Latvijā (+7%). Vienīgās eirozonas valstis, kur darbaspēka izmaksas samazinājās, bija Somija (-1,5%) un Lielbritānija (-4,1%). Mazākais darbaspēka izmaksu pieaugums bijis Zviedrijā (+0,3%), Spānijā (+0,5%) un Itālijā (+0,8%).
Ārpus eirozonas esošo ES valstu vidū lielākais darbaspēka izmaksu, rēķinot vietējā valūtā, kāpums pērn bijis Rumānijā (+17,1%) un Bulgārijā (+12%).
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.
Bruno Klucis