Toriji saglabājuši kontroli savos galvenajos atbalsta punktos Londonā, par spīti opozīcijā esošo leiboristu apņēmībai tos atkarot.
Valdošajai partijai izdevies gūt labus panākumus arī ārpus Londonas tajos apgabalos, kur vēlētāju vairākums atbalsta Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Tikmēr eiroskeptiskā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas pēc 2016.gadā notikušā Brexit referenduma pieredzējusi strauju atbalsta kritumu, faktiski zaudējusi visas savas pozīcijas, kamēr proeiropeiski noskaņotie liberāldemokrāti savas pozīcijas nostiprinājuši.
Leiboristu līderis Džeremijs Korbins bija cerējis uz lielākiem panākumiem pēc tam, kad pagājušajā gadā notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās viņa vadītās partijas negaidītais popularitātes pieaugums noveda pie tā, ka toriji zaudēja savu absolūto vairākumu.
Kopumā ceturtdienas vēlēšanās norisinājās cīņa par 4371 deputāta vietu 150 municipālajās padomēs, un leiboristi izcīnīja 62 papildus vietas, kamēr konservatīvie zaudēja 32. Savukārt liberāldemokrāti savu pārstāvniecību palielināja par 75 vietām, bet UKIP zaudēja 132 deputātu mandātus.
Savu pārstāvniecību par astoņām vietām izdevies nostiprināt arī "zaļajiem".
Vērtējot pēc kopējā iegūto balsu skaita, toriju un leiboristu panākumi ir līdzīgi, jo par katru no abām lielākajām partijām balsojuši pa 35% vēlētāju.
Saskaņā ar sabiedriskās raidorganizācijas BBC aplēsēm, ja šo municipālo vēlēšanu rezultātus ekstrapolētu uz parlamenta vēlēšanām, neviena no abām partijām nespētu gūt uzvaru.
Leiboristi iegūtu 283, bet toriji - 280 vietas Vestminsterā, kamēr absolūtā vairākuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 326 mandāti.