«Austrumvācijas sakāve bija sakāve arī man personīgi,» atzina 72 gadus vecais E.Krencs, kurš pēc ilggadējā VDR līdera Ērika Honekera atkāpšanās 1989.gada rudenī dažas nedēļas pildīja Austrumvācijas līdera pienākumus. «Taču es ceru, ka mūsdienu sabiedrība, šis kapitālisms, ko esam labāk iepazinuši finanšu krīzes laikā, nav pēdējā vēsturiskās attīstības stadija,» teica E.Krencs. Viņš ir gandarīts, ka cilvēki arvien biežāk citē Karla Marksa darbus.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka aptuveni 10% austrumvāciešu vēlas VDR atjaunošanu. E.Krencs uzskata, ka mūsdienu Vācijā viņi tiek uzskatīti par otrās šķiras pilsoņiem. «Vācija pēc 20 gadiem joprojām ir sociāli un garīgi sašķelta. Austrumos bezdarbs ir divreiz lielāks nekā Rietumos, arī pensijas ir par 20% mazākas.»
Pēc viņa domām, daudzi austrumvācieši ir sapratuši, ka dzīve VDR bija labāka. «Austrumvācijā dzīve nebija nemaz tik slikta; mēs varējām nodrošināt to, kā mums nav tagad: darbu visiem, izglītību visiem, sākot no skolas līdz universitātei,» uzsver E.Krencs. «Brīvība bez darba nav brīvība.»