Benons sarunā ar Vācijas vēstnieku izklāstījis vīziju runāt par Eiropas Savienību kā kļūdainu konstrukciju un dot priekšroku ASV un ES attiecību veidošanai uz divpusēja pamata.
Trīs cilvēki aģentūrai Reuters atstāstījuši šīs sarunas saturu, bet neatklāja savus vārdus, ņemot vērā stipri vien jūtīgo tematu. Vācijas valdība un vēstnieks ASV Pēters Vitigs atteikušies šīs sarunas komentēt, atsaucoties uz to konfidencialitāti. Baltā nama pārstāvis Reuters apstiprinājis faktu par abu diplomātu tikšanos un sarunu, taču, pēc viņa vārdiem, sarunas atstāsts neesot precīzs. "Viņi runāja vien trīs minūtes, tā bija tikai tāda ātra sasveicināšanās," viņš teica.
Tomēr citi avoti medijam stāstījuši, ka saruna bijusi gana ilga, tajā Benons izklāstījis savu pasaules redzējumu. Viņš labvēlīgi izteicies par Eiropas populistiskajiem strāvojumiem un uzsvēris daudzu eiropiešu patriotismu un "neticību šādai Paneiropas savienībai". Savukārt Rietumeiropa, pēc viņa teiktā, būvēta uz "spēcīgu valstisku kustību" pamata.
Publiska viedokļu sadursme gan izpalikusi, jo piepildījusies cerība, ka ASV politiķa piedāvātie vēstījumi plašākai Eiropai atšķirsies no privātās sarunās paustā. Taču skaidrs, ka Vācijai un citiem partneriem Eiropā jāsagatavojas "naidīgākai politikai ES virzienā". Cits avots atstāstījis, ka Benons atteicies atzīt ES lomu miera un labklājības nodrošināšanā pēckara Eiropā.
"Šķiet, ka Baltajā namā trūkst izpratnes par to, kādas sekas sagādātu Eiropas Savienības sadalīšanās un krahs," Reuters teicis kāds par abu amatpersonu sarunu labi informēts cilvēks.
Lai gan šis dialogs nav ierakstīts vai pierakstīts, tas raksturots kā pieklājīgs un bez norādēm, ka Tramps gatavotos vērst pret Eiropu uzbrūkošus viedokļus, tomēr sarunā vairākkārt slavināts Lielbritānijas lēmums izstāties no ES.
Taču neilgi pēc tam Francijas ārlietu ministrs un Minhenes drošības konferences vadītājs veikuši neplānotus telefona zvanus, lai pārliecinātos, vai Penss ASV vārdā nepaudīs nostāju pret ES. Uztājoties savā pirmajā ārvalstu vizītē pēc stāšanās ASV viceprezidenta amatā, Penss uzsvēra ciešas saites starp ES, NATO un ASV, un skaidri norādīja, ka to saka arī prezidenta Donalda Trampa vārdā.
"Mēs ar prezidentu Trampu ceram strādāt kopā ar jums un Eiropas Savienību, lai padziļinātu mūsu politisko un ekonomiski partnerību," viņš teica.
Šis labvēlīgais vēstījums tomēr nav spējis mazināt bažas Eiropā.
"Mēs esam noraizējušies un mums tādiem jābūt," norādījis bijušais Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Apvienono Nāciju Organizācijā Tomass Matušeks.
"Šobrīd neviens neko īsti nezina, kāda veida lēmumi gaidāmi no Vašingtonas. Taču ir skaidrs, ka [ASV] vadošais cilvēks un viņam pietuvinātie ļaudis uzskata, ka identitāti rada nacionāla valsts nevis Eiropas Savienība, ko viņi redz kā amorfu valstu grupu," klāstījis bijušais diplomāts.
Šajā gadā, kad nozīmīgas vēlēšanas notiks Nīderlandē, Francijā un Vācijā, Eiropas amatpersonas paudušas cerību, ka Penss, ASV aizsardzības sekretārs Džeimss Matiss un valsts sekretārs Rekss Tilersons spēs pārliecināt Trampu par konstruktīvu sadarbību ar ES. Pretējā gadījumā, Trampam atbalstot Eiropas populistu priekšvēlēšanu kampaņas, var iestāties "dziļa transatlantiska krīze".
Ēdelweiss