Saskaņā ar jauno pētījumu tajā vainojama Arktikas ledus virsmas kušana, kas, turpinoties pašreizējos apmēros, pavisam varētu izzust vasaras mēnešos šī gadsimta beigās.
Atklājumi trīskāršojuši iespēju, ka Eiropu un Āzijas ziemeļus arī nākotnē gaida bargas ziemas, teikts pētījumā.
Bargie laikapstākļi izraisīja haosu Eiropā 2005.-2006.gada ziemas mēnešos, ar sniegu pārklājot arī Spānijas dienvidus. Neierastu un nāvējoši stindzinošu aukstumu piedzīvoja Eiropa un Krievija.
Vēl viens ilgstošs aukstuma vilnis Eiropu piemeklēja 2009.-2010.gada ziemā. Lielbritānijā tā kļuva par aukstāko ziemu pēdējo 14 gadu laikā, bet visa kontinenta transporta sistēmā izraisīja haosu.
Līdzīga notikumu gaita, šķiet, atkārtojas arī šogad, atzīmē zinātnieki.
Viņi brīdina, ka no pirmā acu uzmetiena šādi aukstuma viļņi varētu šķist krasā pretrunā ar pieņemto priekšstatu par klimata izmaiņām un pakāpenisku zemes temperatūras paaugstināšanos, kas līdz 2100.gadam, iespējams, būs pakāpusies jau par pieciem vai sešiem grādiem pēc Celsija skalas.
Arī globālās sasilšanas teorijas skeptiķi norāda uz aukstuma viļņiem kā apstiprinājumu savām šaubām. Viņi apšauba globālās sasilšanas nozīmīgumu un to, ka tajā būtu vainojami cilvēki.
Tikmēr zinātnieki norāda, ka šādi apgalvojumi tikai kļūdaini sajauc kopā ilgtermiņa klimata modeļus ar laikapstākļu īstermiņa untumiem, un neņem vērā reģionālās novirzes klimata izmaiņu ietekmē.
Jaunais pētījums sniedzas vēl tālāk. Tajā secināts, ka aukstās Eiropas ziemas patiesībā izraisa tieši globālā sasilšana.
Kāpjošā temperatūra Arktikā, kas palielinājusies divas vai trīs reizes virs globālajiem vidējiem rādītājiem, pazeminājusi peldošo ledus virsmu aptuveni par 20 procentiem pēdējo 30 gadu laikā.
Tas savukārt atļāvis tumši zilajai jūras virsmai absorbēt arvien vairāk Saules radiācijas, sniegam un ledum vairs nespējot to atstarot atpakaļ kosmosā. Tādejādi paātrinājies arī sasilšanas process, secināts pētījumā.
Šis process radījis arī masīvu karstuma avotu ziemas mēnešu laikā, kas laikapstākļu svārstībām ir vēl kritiskāks.
"Teiksim, ka okeāna temperatūra ir nulle grādu pēc Celsija (..) Tas ir daudz siltāk, nekā gaiss, kas pārklāj polāro apgabalu ziemas laikā, tāpēc rodas liela karstuma plūsma, kas sasilda atmosfēru no apakšas, un kas nenotiktu, ja tā būtu klāta ar ledu. Tās ir milzīgas pārmaiņas," intervijā AFP paskaidroja Potsdamas globālās sasilšanas ietekmes pētniecības institūta zinātnieks Stefans Rāmstorfs.
Šomēnes izdevumā "Journal of Geophysical Research" publicētais uz procesa modelēšanu balstītais pētījums liecina, ka tā rezultāts ir spēcīgs augsta spiediena apgabals virs nesen no ledus atsegtās jūras. Eiropai tas nes aukstu polāro gaisu, kas virpuļo pretēji pulksteņa rādītāja virzienam.
"Nesenās bargās ziemas, piemēram, pagājušā gada vai 2005.-2006.gada nekonfliktē ar globālās sasilšanas ainu, bet drīzāk atbalsta to," atzīmēja Potsdamas institūta fiziķis un pētījuma vadošais autors Vladimirs Petuhovs.
"Šīs anomālijas var trīskāršot aukstu ziemu iespējamību Eiropā un Ziemeļāzijā," viņš norādīja.
Zinātnieki izveidojuši datorizētu modeli, kas imitē Barenca un Karas jūru ziemas ledus segas samazināšanās ietekmi uz laikapstākļiem.
Petuhovs arī norāda, ka ir tendence pārspīlēt citu neierasti bargo ziemu izskaidrojumu ietekmi, tādu kā samazinātu Saules aktivitāti vai izmaiņas Golfa straumē.
Viņš arī piebilda, ka 2005.-2006.gada ziemas laikā, kad Sibīrijā temperatūra nokritās desmit grādus zem vidējās normas, Ziemeļatlantijas reģiona svārstībās nebija vērojams nekas neierasts.
Aukstās Eiropas ziemas neliecina par globālās sasilšanas palēnināšanos, bet tikai tās ietekmes nevienmērību, uzsver zinātnieki.
"Paskatoties ārā pa savu logu, es redzu aptuveni 30 centimetrus sniega un termostats rāda mīnus 14 grādus pēc Celsija. Tajā pašā laikā Grenlandē temperatūra turas virs nulles - decembrī," telefonintervijā no Potsdamas piebilda Rāmstorfs.