Viņiem aizliegts atstāt Beļģiju bez tiesneša atļaujas, kā arī jāierodas uz visām tiesas sēdēm, kurās tika izskatīta lieta par viņu izdošanu Spānijai, sacīts prokuratūras paziņojumā.
Jau vēstīts, ka Pudždemons un četri bijušie viņa valdības ministri svētdienas rītā ieradās policijā Briselē, kur tika nopratināti. Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka viņi uzturējušies policijā apmēram 15 stundas.
Spānijas tiesnesis ceturtdien izdeva ES orderi Pudždemona un četru viņa kabineta locekļu aizturēšanai, jo viņi atrodas Briselē un ceturtdien neieradās Madridē, lai liecinātu tiesā. Spānijā viņiem izvirzītas apsūdzības par sacelšanos pret valsti un sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu.
Pudždemons nolēmis cīnīties pret iespējamu izdošanu Spānijai un izteicis gatavību sadarboties ar Beļģijas tiesu varas iestādēm, bet uzsvēris, ka vairs neuzticas Spānijas tiesām, uzskatot, ka tās ir politizētas.
Beļģijas varas iestādes sestdien paziņoja, ka līdz Pudždemona un viņa ministru iespējamajai izdošanai varētu paiet trīs mēneši.
Pudždemons piektdien izteicās, ka ir gatavs balotēties decembrī gaidāmajās Katalonijas vēlēšanās.
Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi. Referendumā piedalījās 43% balsstiesīgo un no viņiem 90% atbalstījuši reģiona atdalīšanos no Spānijas. Absolūtais vairākums neatkarības pretinieku referendumu boikotēja.
Lai dzīvo