Beslanas mātes vēršas Eiropas tiesā, piecus gadus Krievijā negūstot skaidrību

gadā.Jau rakstīts, ka 2004.gada 1.septembrī Beslanas 1.vidusskolā iebruka teroristu grupa, un vairāk nekā 1200 cilvēku – bērni, viņu vecāki un skolotāji – tika sagrābti kā ķīlnieki.Trīs dienas ķīlnieki tika turēti ar sprāgstvielām mīnētā skolas sporta zālē. Terora aktā tika nogalināti 330 cilvēki, tajā skaitā 180 bērni. Vēl vairāki cilvēki no ķīlnieku krīzes laikā iegūtajiem ievainojumiem nomira vēlākajos gados.Iebrūkot skolas ēkā, tika nogalināti arī 12 specdienesta darbinieki un viens vietējais iedzīvotājs, kas palīdzēja atbrīvot ķīlniekus. Tomēr joprojām nav skaidrs, cik tad Beslanā galu galā bija teroristu un kas viņi bija. Par terora aktu vienīgais notiesātais ir izdzīvojušais kaujinieks Nurpašā Kulijevs.Kā teica Z.Dudijeva, pirmā sūdzība Eiropas tiesā ir par ķīlnieku konstitucionālo tiesību aizskārumu, kā arī objektīvu un pilnīgu notikušā terora akta izmeklēšanu.Otrā sūdzība ir par toreizējā Ziemeļosetijas iekšlietu ministra Kazbeka Dzantijeva darbībām, kurš, pēc cietušo domām, nav rūpējies par iedzīvotāju drošību pirms terora akta, lai gan republikā regulāri saņemtas brīdinošas ziņas.Trešā sūdzība ir par tiesu, kurā tiesāja Ingušijas Malgobekas rajona iekšlietu nodaļas vadību – viņi tika vainoti dienesta pienākumu nepildīšanā, turklāt tieši šīs nodaļas kontrolētajā teritorijā izveidojās teroristu grupa, kas sagrāba skolu. «Uzskatām, ka tiesa viņiem nepiesprieda taisnīgu sodu,» teica Z.Dudijeva.Pērnā gada septembrī Krievijas sabiedriskā organizācija _Beslanas balss_ pieprasīja starptautisku izmeklēšanu Beslanas ķīlnieku sagrābšanas lietai.