Atbilstoši Rami al Obeidi (Rami El Obeidi) vārdiem, kurš Lībijas pilsoņu kara laikā atbildēja par nemiernieku sakariem ar ārvalstu izlūkdienestiem, B. Asada režīms nodeva francūžiem satelīttelefona numuru, kuru izmantoja M. Kadafi. Fiksēt telefona signālu izdevies pēc tam, kad Lībijas līderis, dodoties projām no nemiernieku sagrābtās Tripoles, veica virkni zvanu saviem līdzgaitniekiem, kuri jau bija atraduši patvērumu Sīrijā.
M. Kadafi gāja bojā 2011. gada 20. oktobrī, bēgot no savas dzimtās pilsētas Sirtas, bet viņa nāves apstākļi joprojām nav skaidri. Tiek uzskatīts, ka virspirms Džamahirijas līderis guva ievainojumus, kad viņa eskortam uzbruka amerikāņu bezpilota lidaparāti un Francijas aviācija. Pie tam NATO pārstāvji atzīst pašu uzlidojuma eskortam faktu, taču apgalvo, ka nav zinājuši, ka vienā no automašīnām atrodas M. Kadafi.
Pēc izkļūšanas no mašīnas ievainotais M. Kadafi paslēpās kanalizācijas caurulē, tomēr tur viņu drīz vien atrada nemiernieki. Ceļā uz slimnīcu viņš neskaidros apstākļos mira, it kā no ievainojuma galvā, taču daudz ticamāk šķiet, ka M. Kadafi tika nežēlīgi noslepkavots. Tikmēr, kā R. al Obeidi paziņoja britu laikrakstam The Daily Telegraph, nemiernieku atrašanās uzlidojuma vietā nepavisam nebija nejauša: pēc viņa vārdiem, uz turieni Nacionālās Pārejas padomes kaujiniekus nosūtīja Francijas izlūkdienests.
Izdevuma sarunu biedrs paskaidrojis, ka, pirms palīdzēt Parīzei likvidēt M. Kadafi, B. Asads pieprasījis garantijas, ka pret viņu netiks izdarīts spiediens gadījumā, ja Sīrijas prezidentam nāksies izmantot radikālas metodes opozīcijas apspiešanai. R. al Obeidi tāpat pastāstījis, ka par gaidāmo uzbrukumu Lībijas līderim zinājuši arī Turcijas un Lielbritānijas slepenie dienesti, kuri likvidācijas operācijā tieši gan nav piedalījušies.
Corriere della Sera citē arī Lībijas Nacionālās Pārejas padomes laika premjera Mahmuda Džibraila vārdus, no kuriem tāpat izriet, ka M. Kadafi likvidācijā galvenā loma bijusi ārvalstu izlūkdienestiem. Pie tam viņš nav norādījis, par kādu tieši valsti vai valstīm ir runa. Tikmēr kāds vārdā nenosaukts Eiropas diplomāts, kas bāzējas Tripolē, sarunā ar laikrakstu nav noliedzis, ka tā varētu būt tieši Francija.
Pēc izdevuma sarunu biedra domām, iepriekšējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī varēja būt ieinteresēts M. Kadafi fiziskā iznīcināšanā, jo pēdējais draudēja nodot atklātība ziņas par Francijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas nelegālu finansēšanu 2007. gadā. Šādas apsūdzības N. Sarkozī 2011. gada adresēja M. Kadafi vecākais dēls Saifs al Islāms.
Pagaidām nav sekojusi nekāda oficiāla reakcija uz šiem apgalvojumiem, taču ja R. al Obeidi sniegtā informācija apstiprināsies, tas būs nopietns trieciens NATO prestižam. Tāpat jāatgādina, ka jau Lībijas kampaņas laikā alianse daudzkārt tika kritizēta par neoficiālu karavīru nosūtīšanu uz šo valsti, pārkāpjot ANO Drošības Padomes mandātu.