Tās būs trešās parlamenta vēlēšanas kopš 2013.gada, un tās seko pēc Boiko Borisova vadītās labēji centriskās valdības atkāpšanās pēc pērn notikušajām prezidenta vēlēšanām.
Pašreizējā vēlēšanu kampaņa koncentrējas lielākoties uz Eiropas Savienības (ES) nākotni, Krievijas un Turcijas ietekmi Bulgārijas iekšpolitikā, kā arī bažām par jauniem migrantu viļņiem.
Kampaņā ir dominējusi populistiska un radikāli nacionālistiska retorika, un sabiedriskās domas aptaujas populistu un nacionālistu partijām sola labus panākumus.
Nozīmīgākais politiķis šajās vēlēšanās būs 57 gadus vecais bijušais premjerministrs Boiko Borisovs, kurš spējis runāt vienkāršajai tautai saprotami, bet arī palicis uzticīgs Briselei, kas ļauj viņam baudīt atbalstu gan Bulgārijā, gan Eiropā.
Tas devis iespēju viņam arī uzvarēt gandrīz visās vēlēšanās kopš 2006.gada, kad viņš nodibināja labēji centrisko partiju GERB (Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību), kas kļuvusi arī par Bulgārijas ietekmīgāko partiju kopš komunistu režīma sabrukuma.
Bijušais miesassargs Borisovs vadīja mazākuma valdību no 2009.gada līdz 2013.gadam, kad viņš bija spiests atkāpties pēc protestiem, kas vērsti pret nabadzību un korupciju. Pērnā gada novembrī Borisovs atkāpās no premjerministra amata otro reizi, jo prezidenta vēlēšanās zaudējumu cieta viņa partijas kandidāte Cecka Cačeva.
Borisova vadītā valdība spēja atjaunot valstī stabilitāti pēc mēnešiem ilgajiem protestiem pret korupciju, tomēr tās popularitāte mazinājās, jo reformas korupcijas un nabadzības izskaušanai un tieslietu sistēmas reformai virzījās uz priekšu lēni.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka GERB ir apmēram tāds pats atbalsts kā Sociālistiskajai partijai, kurus vada Kornēlija Ninova - par katru no partijām paudusi gatavību balsot apmēram trešdaļa respondentu. Kopš viņa pirms gada kļuva par partijas līderi, Ninovai izdevies palielināt atbalstu sociālistiem.
Pērn Bulgārijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja bijušais gaisa spēku ģenerālis Rumens Radevs, kuru atbalstīja sociālisti.
Izmantojot panākumu prezidenta vēlēšanās, 48 gadus vecā Ninova cenšas pārliecināt atbalstītājus, ka pienācis sociālistu laiks atgūt varu.
Sociālisti iestājas par lielāku valsts lomu ekonomikā, un Ninova kampaņas laikā ir solījusi palielināt algas un pensijas. Viņa arī vēlas, lai ES atceļ pret Krieviju ieviestās sankcijas un plāno atsākt kodolenerģijas projektus
Aptaujas liecina, ka nacionālistiski noskaņotā apvienība Apvienotie patrioti, kas tika izveidota pirms prezidenta vēlēšanām, parlamenta vēlēšanās varētu iegūt apmēram 10% balsu. Viņu izvirzītais prezidenta amata kandidāts Krasimirs Karakačanovs rudenī saņēma 15% balsu, valdot bažām par plašu migrantu pieplūdumu.
Nacionālistu popularitāte pēdējā laikā pieaugusi, jo viņi tikko kā sarīkoja protestus pret Turcijas "iejaukšanos" Bulgārijas vēlēšanās. Nacionālisti uzskata, ka Turcijas amatpersonas izdara spiedienu uz Bulgārija dzīvojošajiem etniskajiem turkiem, lai viņi balsotu par jaunizveidoto turku minoritātes partiju, kas atbalsta Ankaras režīmu un, kā uzskata bulgāru nacionālisti, apdraud Bulgārijas nacionālās intereses.
Jaunpienācējs vēlēšanās būs par Bulgārijas Donaldu Trampu iesauktais Veselins Mareškis un viņa partija "Voļa" (Griba), kurai gaidāms 5-10% vēlētāju atbalsts. 49 gadus vecais turīgais uzņēmējs ieguvis popularitāti ar savu antiistablišmenta un patriotisko retoriku un solījumiem stingri kontrolēt imigrāciju un uzlabot attiecības ar Maskavu.
Bulgārijas ievērojamā turku minoritāte ir pārstāvēta ar partiju MDL (Kustība par tiesībām un brīvībām) un no tās atdalījušos partiju DOST (Demokrāti par atbildību, brīvību un toleranci), kurai atbalstu paudusi Turcijas valdošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) un Turcijas amatpersonas, tostarp vēstnieks Bulgārijā.
Aptuveni desmit procenti no 7,2 miljoniem lielā Bulgārijas iedzīvotāju kopskaita ir turku izcelsmes. Vairāk nekā 300 000 turku ir pārcēlušies uz dzīvi Turcijā, taču joprojām saglabājuši Bulgārijas pilsonību. Tradicionāli viņi balsoja par MDL, bet pēdējā laikā tā kļuvusi ļoti kritiska pret Turciju un tās prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu.
Bulgārija 2018.gada pirmajā pusē būs ES prezidējošā valsts. Daži komentētāji tāpēc aicinājuši politiķus vienoties par plašu valdošo koalīciju.
Vienpalāta parlamentā Tautas sapulcē ir 240 deputāti, kurus ievēlē uz četru gadu termiņu pēc partiju sarakstiem. Lai saraksts iekļūtu parlamentā, tam jāpārvar 4% barjera.