Tajā skaitā tiks paustas bažas par iespējamajām nelikumībām un interešu konfliktiem naudas piešķiršanas procesā. Bulgārija Briseles krustugunīs galvenokārt nonākusi par ES līdzekļiem, kas tai tika piešķirti vēl pirms pievienošanās Eiropas Savienībai. Eiropas Komisija uzsver, ka šī nauda bija paredzēta mazāk attīstītu Bulgārijas reģionu transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras attīstībai. Gan reģionālajā, gan centrālās valdības līmenī konstatēta vāja administratīvā un tieslietu kapacitāte.
Jau kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Bulgārija tika uzskatīta par vienu no korupcijā visvairāk iestigušajām dalībvalstīm un, ja sākotnēji Briselē vien iztika ar brīdinājumiem un mudinājumiem rīkoties, tad jau šotrešdien Eiropas Komisija varētu paziņot par pusmiljardu eiro vērta ES finansējuma atņemšanu. Tam par pamatu, kā liecina noplūdusī informācija, kļūs nekārtības un iespējamie korupcijas gadījumi ES fondu apguvē. Sagaidāms, ka daudz mērenāks, taču arī kritisks būs līdzīgs EK ziņojums par Rumāniju.
Nesoda izsaimniekotājus
Jāpiebilst, ka papildu uzmanību Bulgārijai piesaistījis arī šonedēļ presē noplūdušais ES krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums par korupciju šajā valstī. Tajā uzsvērts, ka Sofijai nav politiskās gribas cīnīties pret šādiem projektiem. Tāpat tiek skaidri paustas bažas par augsti stāvošu valsts politiķu saistību ar ES fondu izsaimniekotājiem. Bulgārijas valdībā un valsts dienestos esot ietekmīgi spēki, kas nav ieinteresēti ES naudas šķērdētāju saukšanu pie atbildības. Netiek izslēgta iespēja, ka naudas izšķērdēšanā iesaistīti arī organizētās noziedzības grupējumi.
ES Krāpšanas apkarošanas biroja lielākās bažas radījusi līdzekļu izmantošana lauksaimnieku atbalsta programmā SAPARD. Valsts pārvaldes jomā esot nepievilcīgas algas, kas rada korupcijas iespēju, to veicinot arī novecojušas, centralizētas procedūras, uzsver EK. Kā viena no galvenajām problēmām tiek uzsvērta nepietiekamā publisko iepirkumu pārraudzība un caurspīdīgums.
Trešdien EK tāpat nāks klajā ar atsevišķu ziņojumu par Bulgārijas tieslietu sistēmu, un arī tas būšot kritisks. Tai skaitā tiks uzsvērts, ka nav atklāta neviena pēdējo septiņu gadu laikā notikusi ar noziedzīgajiem grupējumiem saistītu personu slepkavība. Pie atbildības nav saukta neviena augsti stāvoša amatpersona.
Kritizē arī Rumāniju
Gaidāms, ka kritizēta tiks arī Rumānija. Arī tai tikšot pārmesta nespēja spert pietiekami stingrus soļus augsta līmeņa korupcijas apkarošanai. Jāatgādina, ka tieši augstais korupcijas līmenis bija viens no lielākajiem kritikas objektiem arī pirms Rumānijas un Bulgārijas iestāšanās ES. Lai palīdzētu abām valstīm cīnīties ar šīm problēmām, tika izveidots īpašs sadarbības mehānisms ar Briseli. Tieši tā ietvaros arī EK nāk klajā ar saviem trešdienas ziņojumiem.
Jau iepriekš EK ne reizi vien brīdinājusi, ka Bulgārijai var tikt liegta arī 2007.—2013.gada budžetā paredzētā nauda. Žurnāls The Economist vēsta, ka viens no tālākajiem Bulgārijas sodīšanas soļiem varētu būt tās neuzņemšana Šengenas līguma zonā jau 2011. vai 2012.gadā, kā bija plānots.