Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 14. maijs
Elfa, Elvita, Aivita, Krišjānis

Bulgārijas valdība piekāpjas protestētājiem

Bulgārijas parlaments trešdien atcēla no nacionālā drošības dienesta priekšnieka amata Deļanu Pejevski, tādējādi cerot apslāpēt jau gandrīz nedēļu ilgušos protestus, kas satricinājuši vien trīs nedēļas veco valdošo koalīciju.

Kopš piektdienas Sofijas un citu pilsētu ielās notiek nepārtrauktas demonstrācijas, kurās piedalās tūkstošiem cilvēku, kas pieprasa sociālistu vadītās koalīcijas valdības atkāpšanos, jo bez jebkādām debatēm ieceļot amatā mediju magnātu Pejevski, tā zaudējusi uzticību.

32 gadus vecajam Pejevskim, kurš, kā apgalvo bulgāru mediji, kontrolē viņa mātei piederošo laikrakstu un televīzijas kanālu impēriju, drošības jomā nav nekādas iepriekšējas pieredzes. Politikas analītiķi norāda, ka viņa iecelšana drošības dienesta priekšnieka amatā ir tikai kārtējais piemērs, kurš apliecina, cik lielā mērā Bulgārijā privātās intereses savijušās ar valsts institūcijām.

Sociālistu līderis Sergejs Staniševs paziņojis, ka Pejevska atcelšana no amata esot "nepārprotama politiska rīcība, kas liecina, ka mācība ņemta vērā". "Šis lēmums ir nepārprotama zīme, ka mēs ņemam vērā tautas balsi," piebilda Staniševs.

Sociālisti jau uzsākuši publiskas konsultācijas, lai izraudzītos Pejevska pēcteci, kā arī piekrituši reformēt vēlēšanu sistēmu. Bez tam, cenšoties nomierināt protestētājus, parlaments trešdien atbalstīja valdības ierosinājumu no oktobra paaugstināt minimālo algu, bet no nākamā gada atbilstoši inflācijai indeksēt valsts pensijas.

Sociālisti un viņu koalīcijas partneri - etnisko turku partija "Kustība par tiesībām un brīvībām" (MRF) - arī paziņojuši, ka vērsīsies Konstitucionālajā tiesā, lai noskaidrotu, vai Pejevskim pēc atcelšanas no amata ir tiesības atgūt savu deputāta mandātu, pret ko kategoriski iebilst protestētāji. MRF līderis Ļutvi Mestans apsolījis, ka Pejevskis, kas arī pārstāv MRF, pirms tiesas sprieduma parlamentā neatgriezīsies.

Februārī masu protesti noveda pie centriski labējās partijas GERB veidotās valdības krišanas un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanas. Lai gan vēlēšanās maijā visvairāk balsu ieguva GERB, partija nespēja izveidot vairākuma koalīciju un bija spiesta palikt opozīcijā. Tādējādi pie varas nāca sociālistu vadītā mazākuma valdība, kurai parlamentā atbalstu sniedz galēji labējā partija "Ataka". Otrdien GERB paziņoja, ka boikotēs parlamenta sēdes.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits