Buša noriets
Dž.V.Buša vizīte nav izpelnījusies īpašu ievērību, jo eiropieši apzinās, ka viņš ir ļoti novājināts prezidents, kuram nav pa spēkam ienest svaigas vēsmas ASV ārpolitikā. Viens no vizītes nozīmīguma indikatoriem ir protestētāju pūļa aktivitāte, un arī tas liecina, ka eiropieši vairs nepievērš uzmanību Dž.V.Bušam. Ja agrāk viņu Eiropā sagaidīja protestētāju pūļi, tad šoreiz Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā nebija neviena protestētāja, ziņo Reuters.
Dž.V.Bušs otrdien viesojās Slovēnijā, jo šī nelielā valsts patlaban pilda Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus. Šonedēļ viņš apmeklēs ES ietekmīgākās valstis, kur tiksies ar to līderiem. Dž.V.Bušs trešdien uzturēsies Vācijā, pēc tam dosies uz Itāliju. Piektdien viņš plāno apmeklēt Vatikānu, lai tiktos ar pāvestu Benediktu XVI. Nedēļas nogalē Dž.V.Bušs apmeklēs Franciju un Lielbritāniju. Paredzams, ka pirmdien viņš dosies uz Ziemeļīriju, lai atbalstītu katoļu un protestantu salabšanu.
Dž.V.Buša turnejas laikā diez vai tiks pieņemti kādi īpaši svarīgi lēmumi. Eiropieši apzinās, ka Dž.V.Buša prezidentūra tuvojas norietam, tāpēc izvēlas nogaidīt, ko piedāvās viņa pēctecis. Eiropas politiķi ar cerībām raugās uz demokrātu Baraku Obamu un republikāni Džonu Makeinu, jo apzinās, ka ar viņiem būs vieglāk sadarboties nekā ar Dž.V.Bušu. Abi senatori ļāvuši noprast, ka pēc ievēlēšanas prezidenta amatā ir gatavi spert soļus, kas palīdzētu uzlabot attiecības ar Eiropu. Piemēram, sniegt lielāku ieguldījumu cīņā pret globālo sasilšanu, kā arī slēgt cilvēktiesību aizstāvju asi kritizēto Gvantanamo cietumu.
Irāna un vistas
Dž.V.Bušs vizītes laikā galveno uzmanību nolēmis veltīt Irānas jautājumam, lai mudinātu Eiropas valstis izdarīt lielāku spiedienu uz Teherānas režīmu, kas tiek turēts aizdomās par centieniem iegūt atomieročus. "Irāna ar atombumbu būtu ārkārtīgi bīstama mieram pasaulē," uzsvēra Dž.V.Bušs. Viņš aicina Eiropu pastiprināt finansiālās sankcijas pret Teherānas režīmu, piemēram, ierobežot Irānas banku darbību.
Dž.V.Bušs izteica viedokli arī par citiem starptautiskās politikas jautājumiem. Viņš paziņoja, ka Turcijai jādod iespēja kļūt par ES locekli. Dž.V.Bušs runāja arī par globālo sasilšanu un paziņoja, ka līgumu par pasaules klimata pārmaiņu risināšanu varētu noslēgt vēl viņa prezidentūras laikā. Tas gan nešķiet ticami, jo ASV negrasās būtiski mainīt savu nostāju. Dž.V.Bušs uzsver, ka klimata vienošanās nebūs efektīva bez Ķīnas un Indijas līdzdalības. Latvijas Ārlietu ministrija izteikusi gandarījumu, ka ES un ASV sammita deklarācija pauž stingru atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei, kā arī apliecina, ka līdz šā gada beigām ASV bezvīzu programma tiks papildināta ar jaunām ES dalībvalstīm.
Lielvalstu līderi plānojuši pārrunāt arī prozaiskākus jautājumus, piemēram, ES aizliegumu importēt ASV mājputnu gaļu. Tas ir spēkā jau 11 gadu, jo eiropieši raizējas par ASV izplatīto praksi mazgāt nokautās vistas hlorētā ūdenī. ASV vēlas, lai ES atceltu šo aizliegumu, kas ASV putnkopības nozarei ik gadus nodara 180 miljonus dolāru zaudējumus, informē Bloomberg.