Premjerministre preses konferencē paziņoja, ka šis solis ir "paradigmas maiņa Dānijas aizsardzības politikā". "Pirmo reizi Dānija veidos militārās spējas, izmantojot vadāmos tāla darbības rādiusa ieročus," norādīja Frederiksena.
Viņa piebilda, ka Krievija radīs draudus Dānijai un Eiropai vēl daudzus gadus, tādēļ tika pieņemts lēmums stiprināt draudu atturēšanas spējas.
"Ar šiem ieročiem aizsardzības spēki spēs trāpīt mērķiem lielā attālumā un, piemēram, neitralizēt ienaidnieka raķešu draudus," skaidroja premjere, minot, ka šie ieroči varētu būt, piemēram, raķetes vai bezpilota lidaparāti.
Dānijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka izpētīs un izvērtēs, kādi tieši tālā darbības rādiusa ieroči vislabāk atbilstu valsts vajadzībām.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī bruņošanās kļuvusi par Dānijas valdības prioritāti sociāldemokrātu premjerministres Frederiksenas vadībā. Pagājušajā nedēļā Dānija paziņoja, ka investēs aptuveni 58 miljardus kronu (7,7 miljardus eiro) Eiropā ražotās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmās.
Februārī Frederiksena paziņoja, ka nākamo divu gadu laikā Dānija aizsardzības izdevumiem piešķirs papildu 50 miljardus kronu (6,7 miljardus eiro), mudinot armiju "pirkt, pirkt, pirkt".