Eirogrupa šī gada oktobra vidū jau piekrita piešķirt Grieķijai šos līdzekļus, tomēr valdības krīzes šajā valstī dēļ jautājumu palīdzības piešķiršanu nācās pārspriest atkārtoti. Tagad Grieķijai, kuras valdības jaunais vadītājs Lukas Papademoss ir solījis izpildīt visus eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pieprasītos taupības pasākumus, vēl atlicis nodrošināties ar SVF piekrišanu tranša saņemšanai.
Jāpiebilst, ka eirozonas valstis piešķirs Grieķijai 5,8 miljardus eiro, savukārt atlikušos 2,2 miljardus eiro nodrošinās SVF.
Starptautiskā aizdevuma pēc skaita sestā tranša piešķiršana Grieķijai tika vairākkārt atlikta un aizkavēta arī tādēļ, ka Grieķija vilcinājās iesniegt ES un SVF rakstisku apstiprinājumu, ka tā apņemas realizēt strukturālās reformas un visus nepieciešamos taupības pasākumus.
Atēnas 2010. gadā bija spiestas vērsties pēc palīdzības pie ES un SVF, jo valsts izrādījās nespējīga apkalpot savu ārējo parādu, savukārt kredītu augstā vērtība neļāva grieķiem aizņemties naudu tirgū. Kopumā palīdzības Grieķijai plāns paredz piešķirt valstij 110 miljardus eiro.
Eirogrupas lēmums tāpat ļaus turpināt darbu pie otrā palīdzības sniegšanas Grieķijai plāna. Oktobra beigās eirozonas valstis apstiprināja pretkrīzes plānu, ar kura palīdzību plānots tikt galā ar parādu krīzi. Par vienu no plāna punktiem kļuva Grieķijas parāda norakstīšana 100 miljardu eiro apmērā – pusi no valsts obligāciju vērtības piekrita norakstīt privātie investori.