«Dalībvalstu vidū valda patiesa apņemšanās darīt to, kas ir nepieciešams,» ES līderu samitā 23. un 24. jūnijā norādīja Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žozē Manuels Barrozo. Grieķijas sarežģījumi esot ļoti nopietni, un bez starptautisko aizdevēju palīdzības valsts jau jūlijā nokļūtu uz bankrota sliekšņa, riskējot paraut sev līdzi citas parādu mocītās valstis.
Parlamentu aicina atbalstīt
Taču pirms tam Eiropa vēlas redzēt apņēmīgu rīcību no Grieķijas puses. Proti, tai jāakceptē budžeta samazināšana, pret ko protestējot iebilst tauta.
Parlamentam jau nākamajā nedēļā jādod piekrišana jauniem konsolidācijas pasākumiem 28 miljardu eiro apmērā, kā arī jāatbalsta valsts īpašumu pārdošana 50 miljardu vērtībā.
Eiropa solījusi Grieķijai atvieglot piekļuves procesu ES attīstības fondiem, lai sekmētu krīzes plosītās valsts ekonomisko izaugsmi, Ž. M. Barrozo teikto uzsvērusi britu raidsabiedrība BBC.
Grieķijas premjers Georgs Papandreu norādījis, ka valdība darīs visu, lai panāktu parlamenta atbalstu. «Tā ir cīņa par grieķu tautu, tā ir cīņa par Grieķiju, bet tā ir arī cīņa par vienotu Eiropas valūtu un vienotu Eiropu,» premjera teikto citējis AFP. Premjera pārformētais valdības sastāvs jau guvis atzinību parlamenta uzticības balsojumā, viešot cerības par Grieķijas spēju panākt tēriņu samazināšanu.
Arī starptautiskie aizdevēji un ES līderi mudinājuši Grieķijas deputātus dot zaļo gaismu valdības iecerēm. «Mēs aicinām opozīciju piepildīt tās vēsturisko atbildību,» Vācijas kancleres Angelas Merkeles teikto citējis Associated Press.
Taču opozīcijā esošie konservatīvie jau atteikušies tos atbalstīt, norādot, ka sociālistu valdības politikas pasākumu kopums pārņem ekonomiku, dzenot to arvien dziļākā recesijā.
Eirozonas vadītājs Žans Klods Junkers brīdināja, ka nav pieļaujamas it nekādas atkāpšanās no valstij izvirzītajiem mērķiem. «Jūs nedrīkstat nevienam ļaut domāt, ka eksistē plāns B. Ja Grieķija darīs to, kas tai jādara, mēs darīsim to, kas jādara mums.»
Tauta pretojas
Liela daļa grieķu iebilst pret valdības iecerēm un pieprasa noraidīt aizdevēju prasības. Sabiedriskās domas aptauja vēsta, ka trīs ceturtdaļas iedzīvotāju neatbalsta turpmāku budžeta samazinājumu. Arodbiedrības sola otrdien, kad parlaments lems par konsolidācijas pasākumiem, sākt 48 stundu ģenerālstreiku.
Pusotra gada laikā iedzīvotāju algas un pensijas kritušās vidēji par 10-15%. Analītiķu aplēses vēsta, ka jaunieceltā finanšu ministra Evangela Venizela izsludinātā taupība nozīmē algu un pensiju samazinājumu vēl par trim četriem procentiem.
Taču, ja grieķi saņems kārtējo aizdevuma daļu, kas ir pēdējā no pērn piešķirtās paketes 110 miljardu vērtībā, ar to pietiks vien līdz septembrim, ziņojis Reuters. Samitā premjerministrs G. Papandreu lūdza Grieķijai piešķirt jaunu aizdevumu, kura apjoms varētu būt 120 miljardu.
Kā norādījis ES prezidents Hermanis van Rompejs, tā finansēšanā pēc brīvprātības principa tiks iesaistīts privātais sektors. Turklāt Eiropas finanšu stabilitātes mehānisms netiks izmantots grieķu atbalstam.
Tas iezīmē uzvaru Lielbritānijas premjeram Deividam Kameronam, kurš strikti iestājās pret to. Stabilitātes mehānismu veido ES budžets, taču Grieķijas glābšanā tiks iesaistītas tikai eirozonas valstis.
Tomēr kritiķi apšauba, vai jaunais aizdevuma plāns spēs glābt Grieķiju. Pagājušā gada maijā piešķirtais 110 miljardu eiro aizdevums nedeva cerētos rezultātus. Jau pēc deviņiem mēnešiem kļuva skaidrs, ka Atēnas nespēj tikt līdzi gaidītajiem izaugsmes un parāda mazināšanas rādītājiem.
Grieķijas parāds sasniedz jau aptuveni 340 miljardus eiro. Daudzi ekonomisti prognozē, ka valsts defolts nākotnē varētu būt neizbēgams.
ES līderi bažījas, ka parādu krīze var izplatīties citviet pasaulē, ja Eiropai neizdosies glābt Grieķiju. Tādā gadījumā tiktu apdraudēta visa Eiropas finanšu sistēma un rosināta jauna globāla mēroga ekonomiskā krīze.
Turklāt grieķu parādu nedienas ekonomistiem liek domāt, ka šis Eiropas kopējās valūtas projektam jeb eiro var izrādīties izšķirošs punkts, kas noteiks tā tālāko nākotni, raksta Reuters.