Vēl pirms plenārsēdes sākšanās EP Pilsoņu tiesību un brīvību komiteja sanāca uz ārkārtas sēdi, lai uzklausītu V. Orbanu un izteiktu savu viedokli. Patlaban deputāti vadās tikai no pārstāsta par 180 lappušu garā Mediju likuma saturu. Aptaujājot vairākus EP deputātus un dažādu valstu, arī ungāru, žurnālistus, kuri akreditēti darbam EP, Diena noskaidroja, ka visu likumu neviens vēl nav lasījis. Galvenie punkti, par ko tiek kritizēts likums, ir Mediju komisija, kura tiks izveidota tāpat, kā tas ir vairākās citās ES valstīs, bet pēc citiem principiem - tās locekļus ievēlēs parlaments, nevis iecels premjerministrs. Otrs pārmetums - par prasību sniegt «līdzsvarotu informāciju» un kontrolēt, vai un kā mediji to dara.
Spriedze Eiroparlamentā pamazām pieņēmās spēkā. Vislielāko aktivitāti izrādīja EP kreiso politisko grupu pārstāvji. Jāuzsver, ka V. Orbans pārstāv labēji centrisku partiju, kura ietilpst arī Eiropas Tautas partijas sastāvā, un vēlēšanās viņa partija ieguva divas trešdaļas deputātu vietu, atstājot postkomunistiskos spēkus dziļā opozīcijā. Tas atstāja iespaidu arī uz parlamentārajām debatēm: bija redzama nepārprotama robežšķirtne starp labējo, labēji centrisko un kreiso, kā arī liberāļu uzskatiem.
Debates, kuras pieņēmās skaļumā vai pēc katra runātāja un tika pavadītas ar klaigāšanu, plaukšķināšanu pa galdiem, grīdas dimdināšanu, liecināja - tik vienkārši Ungārijas premjers netiks sveikā cauri. Sociālistu un demokrātu politiskās grupas prezidents Martins Šulcs (Vācija) apgalvoja: «Ungārijā nevis mediji kontrolē varu, bet vara kontrolē medijus.» Gijs Ferhovstads (Beļģija), liberāļu grupas vadītājs, turpināja: «Ungārijā ir bīstama situācija. Ir jāaizstāv plurālisms, lai jebkura iniciatīva medijos tiktu īstenota, taču parlamenta vairākums darīs, kā paši vēlēsies, neņemot vērā citus uzskatus.»
Daniels Kons-Bendits (Francija), atceroties, kā piedalījies 1956. gada demonstrācijās pret komunistu režīmu Ungārijā, netaupīja epitetus: «Orbans ir pieredzējis politiķis, taču šobrīd esat uz nepareizas takas, esat kļuvis par nacionālo populistu, kas nesaprot demokrātiju. Medijos nevar panākt «sabalansētu informāciju». Informācijai jābūt kā dunduram, kas uzbrūk politiķim.» Lajošs Bokrošs (Ungārija) no Konservatīvo un reformistu grupas gan centās pavērst debates citā virziena, atgādinot: «Nav jārunā par Mediju likumu, bet par to, ka demokrātija Eiropā jāievēro visu laiku. Nedrīkst ar šādiem paņēmieniem, kritizējot vienu valsti, veikt sarīdīšanas kampaņu.» Neviens deputāts no Latvijas debatēs nerunāja.
Savu viedokli Dienai izteica trīs ungāri, kuri ieradās kādas EP deputāta viesu grupas sastāvā: «Mēs esam mediju patērētāji, nevis žurnālisti, tāpēc to visu redzam citādi. Postkomunisti izmanto visu, lai kaitētu Orbana valdībai. Likumu neesam lasījuši, zinām, ka tur ir problēmas, bet ticam, ka tās tiks novērstas. Bet ne jau par to ir runa! Mums gan mūsu premjerministrs patīk, un lepojamies arī, ka Ungārija nu ir prezidējošā valsts.»