Lai Eiropai būtu lielāka ietekme, vajadzīga aktīva kopējā ārējā un drošības politika, kam savukārt vajadzīga konkurētspējīgāka un efektīvāka aizsardzības un drošības nozare. Vairkākkārt samazinātais aizsardzības budžets Eiropā un sadrumstalotais aizsardzības tirgus apdraud Eiropas spēju uzturēt efektīvas aizsardzības spējas.
Aizsardzības rūpniecības nozares apgrozījums 2012.gadā vien bija 96 miljardi eiro. Tajā nodarbināti 400 000 cilvēku, bet netiešā veidā tā nodrošina vēl 960 000 darbvietu. Ļoti novatoriskā pētniecība, ko veic šajā nozarē, netieši ietekmējusi arī citas nozares, piemēram, elektroniku un civilo aviāciju.
Tāpēc EK vakar nākusi klajā ar paziņojumu, kurā iekļauts rīcības plāns, kura mērķis ir vairot Eiropas aizsardzības un drošības nozares efektivitāti un konkurētspēju. Minētajā paziņojumā paredzēts veikt pasākumus, lai nostiprinātu iekšējo aizsardzības tirgu, stimulētu aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un veicinātu sinerģiju starp civilo un militāro pētniecību.
Lai stimulētu sadarbību un vairotu aizsardzības rūpniecības efektivitāti, EK iecerējusi īstenot vairākas iniciatīvas. Tā plānots pabeigt vienotā aizsardzības un drošības tirgus izveidi. Pamatojoties uz divām spēkā esošajām direktīvām par iepirkumiem aizsardzības jomā un aizsardzības preču nodošanu ES teritorijā, EK arī novērsīs tirgus izkropļojumus un vairos apgādes drošību starp dalībvalstīm.
EK plāno stiprināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un šajā nolūkā EK izstrādās aizsardzības rūpniecības politiku.
Tāpat iecerēts censties panākt abpusēji auglīgu mijiedarbību starp civilo un militāro pētniecību un pievērsties kosmosa iespējamai izmantošanai gan civiliem, gan militāriem mērķiem, kā arī palīdzēt bruņotajiem spēkiem samazināt energopatēriņu. Nākotnē arī iecerēts izpētīt jaunus darbības virzienus.
Šādu iniciatīvu īstenošanas rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ietaupīs laiku un naudu, aizsardzības nozarē strādājošiem Eiropas uzņēmumiem būs vieglāk piekļūt citiem tirgiem.
Savukārt ES nodokļu maksātājiem būs tādas priekšrocības, ka aizsardzībai līdzekļus tērēs lietderīgāk, pētniecība un izstrāde civilām un militārām vajadzībām retāk dublēsies, kā arī kosmosa infrastruktūru izmantos efektīvāk.
"Bez kopējas aizsardzības politikas mums pasaulē nebūs tās ietekmes, kas mums vajadzīga. Lai šo politiku atbalstītu, mums jānostiprina sava aizsardzības un drošības nozare. Konkurētspējīgāka aizsardzības tehnoloģija un rūpniecības bāze un dinamiskāks aizsardzības tirgus ir arī svarīgi soļi ceļā uz ekonomikas izaugsmi. Pašlaik, kad resursi ir ierobežoti, liela nozīme ir sadarbībai, un mums jāpielāgo savas ambīcijas un resursi un jāizvairās no programmu dublēšanās. Pienācis laiks darīt vairāk kopā un vairāk iesaistīties ar aizsardzību saistītā sadarbībā. To es ceru redzēt Eiropadomes sanāksmē, kas notiks decembrī," norādījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.
Komisija aicina valstu un valdību vadītājus šo paziņojumu apspriest Eiropadomes sanāksmē šā gada decembrī kopā ar ziņojumu, kuru sagatavojusi ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos.