Sankcijas piemērotas vairākiem augstākās tiesas tiesnešiem un nacionālās vēlēšanu padomes locekļiem.
"Melnajā sarakstā" šīs amatpersonas pievienojušās vēl 36 amatpersonām, kurām jau aizliegts iebraukt ES un iesaldēti ES esošie līdzekļi.
Aizliegts arī uz Venecuēlu eksportēt ieročus un aprīkojumu, ko iespējams izmantot pret pilsonisko sabiedrību.
27 ES dalībvalstis 6.janvārī paziņoja, ka vairs nevar tiesiski atzīt Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido par pagaidu prezidentu pēc tam, kad viņš parlamenta vēlēšanās decembrī zaudēja parlamenta spīkera amatu, kaut arī ES neatzīst šīs vēlēšanas.
Pēc pretrunīgi vērtētās prezidenta Nikolasa Maduro pārvēlēšanas amatā 2018.gadā, Gvaido, kurš ieņēma parlamenta spīkera amatu, pasludināja sevi par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju, un viņu par leģitīmu Venecuēlas valsts pagaidu vadītāju atzina aptuveni 50 valstis, arī ASV un daļa Latīņamerikas valstu.
ASV un Lielbritānija joprojām uzskata Gvaido par Venecuēlas leģitīmo līderi.
Maduro atbalsta Ķīna, Krievija, Kuba, Bolīvija un Nikaragva.
Attiecības starp ES un Venecuēlu ir saspīlētas kopš 2017.gada, kad Venecuēla kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti, pret kuru vērstas ES sankcijas, tai skaitā ieroču embargo.