SVF pašlaik ir pieejami 296 miljardi eiro (208 miljardi latu) aizdošanai valstīm, kas iesaistītos reformu programmās.
ES samita noslēgumā 9.decembrī bija izvirzīts mērķis papildus iemaksāt SVF 200 miljardus eiro (140,6 miljardus latu), bet šo mērķi pirmdien neizdevās sasniegt, jo eiro zonā neietilpstošā Lielbritānija nepiekrita prasītajiem nosacījumiem. Līdz ar to tika atlikts jautājums par līdzekļu iemaksāšanu SVF, ko veiktu visas ES valstis.
Lielbritānijas iemaksas apjoms atbilstoši SVF kvotām būtu apmēram 30 miljardi eiro (21 miljards latu).
Eiro grupas prezidents Žans Klods Junkers pēc telefona konferences paziņoja, ka iemaksas SVF piekrita veikt arī četras ES valstis ārpus eiro zonas - Čehija, Dānija, Polija un Zviedrija, bet Lielbritānija izlems par savas iemaksas apjomu nākamā gada sākumā Lielā divdesmitnieka (G20) ietvaros. Čehijas Finanšu ministrijas preses sekretārs gan pavēstīja ziņu aģentūrai ČTK, ka lēmums vēl nav pieņemts.
"ES apsveiktu G20 dalībvalstu un citu finansiāli spēcīgu SVF dalībvalstu atbalstu centieniem nodrošināt globālo finanšu stabilitāti, palielinot SVF resursus," paziņoja Junkers.
Vācija iemaksās 41,5 miljardus eiro (29,2 miljardus latu), Francija - 31,4 miljardus eiro (22,1 miljardu latu), Itālija - 23,48 miljardus eiro (16,50 miljardus latu), Spānija - 14,86 miljardus eiro (10,44 miljardus latu), Nīderlande - 13,86 miljardus eiro (9,74 miljardus latu), un Beļģija - 9,99 miljardus eiro (7,02 miljardus latu).
Minēto SVF resursu palielināšana ļaus šai organizācijai nepieciešamības gadījumā palielināt pretkrīzes finansiālu atbalstu atsevišķām valstīm.
Eirozonas valstīm pirmdien neizdevās pieņemt lēmumu par šo SVF resursu palielināšanu virs 500 miljardu eiro (351,4 miljardu latu) līmeņa un galīgi izstrādāt plānu par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveidošanu, kurš nākamgad nomainītu pašreizējo Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF).