Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, EK plāno jauniešiem dot iespējas atraisīt savu potenciālu, lai veidotu Eiropas Savienības (EK) nākotni un "tiktu uz augšu" zaļajā un digitālajā pārejā.
EK ieskatā, Covid-19 pandēmija ir pastiprinājusi tās grūtības, ar kādām daudzi jaunieši saskaras darba tirgū. Komisija uzsvērusi, ka nepieciešama ātra rīcība, jo pienācis laiks, lai parūpētos par nākamo paaudzi.
Atveseļošanās instrumentā Next Generation EU un nākamajā ES budžetu EK jau iekļauts ES finansējums jauniešu nodarbinātības veicināšanai. Līdz ar to dalībvalstīm šie ieguldījumi jānosaka par prioritāti, uzsvēra EK.
Jaunatnes nodarbinātības atbalsta paketes pamatā ir četri atzari, kas kopā var nodrošināt vai radīt darbavietas nākamajai paaudzei.
2013.gadā ES ieviesa Garantiju jauniešiem, un kopš tā laika vairāk nekā 24 miljoniem jauniešu ir bijis "bruģēts ceļš uz darba tirgu". Komisijas priekšlikumā Garantija jauniešiem jānostiprina, lai radītu iespējas ietvert vairāk jauniešu visā Eiropā. Šī garantija ir paredzēta jauniešiem no 15 līdz 29 gadiem. Tie, kas pieteikušies dalībai, četru mēnešu laikā saņems darba, izglītības, mācekļa vai prakses piedāvājumu.
EK norāda, ka "tilts uz darbavietām" būs iekļaujošāks un plašāk aptvers grupas ar mazākām izredzēm darba tirgū, piemēram, jauniešus, kas pieder pie rasiskām un etniskām minoritātēm, kam ir invaliditāte vai kas dzīvo laukos, nomaļās vietās vai nelabvēlīgās pilsētas teritorijās.
Komisija uzsvēra, ka tiks ņemtas vērā uzņēmumu vajadzības, nodrošinot nepieciešamās prasmes, it īpaši tās, kas vajadzīgas zaļajai un digitālajai pārejai. Komisijas priekšlikums paredz arī pielāgotas konsultācijas, norādījumus un mentorēšanu.
EK priekšlikuma par profesionālo izglītību un apmācību mērķis ir modernizēt sistēmas, padarīt tās elastīgākas un pielāgot digitālajai un zaļajai ekonomikai.
Uz izglītojamo vērstas profesionālās izglītības un apmācības ietekmē jaunieši būs sagatavoti pirmajai darbavietai un būs vairāk pieaugušo, kas varēs attīstīt savu karjeru, vai gluži pretēji - to mainīt. Profesionālās izglītības un apmācības sniedzēji varēs kļūt par profesionālās izglītības un apmācības izcilības centriem, reizē atbalstot daudzveidību un iekļautību.
EK ieskatā, gan darba devēji, gan jaunieši būs ieguvēji no jauna impulsa māceklībai, kas ļaus dažādām nozarēm piedāvāt kvalificētu darbaspēku. Eiropas Māceklību alianse ir nodrošinājusi vairāk nekā 900 000 prakses vietas.
Atjaunotā alianse sekmēs nacionālu koalīciju veidošanu, atbalstīs mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī pastiprinās sociālo partneru - arodbiedrību un darba devēju organizāciju - iesaisti. Mērķis ir uzturēt māceklības piedāvājumus tagad, jo mācekļi, kurus patlaban apmāca, pēc dažiem gadiem būs prasmīgi darba ņēmēji.
Komisija mudina dalībvalstis palielināt jaunatnes nodarbinātības atbalstu, liekot lietā finansējumu, kāds pieejams no Next Generation EU un nākamā ES budžeta. Piemēram, ES var palīdzēt finansēt uzņēmējdarbības sākšanas dotācijas un aizdevumus jaunajiem uzņēmējiem, mentorēšanas shēmas un uzņēmējdarbības inkubatorus, atlaides maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri pieņem darbā mācekļus, mācību kursus, kuros iemāca jaunas prasmes, kas vajadzīgas darba tirgū, valsts nodarbinātības dienestu spēju veidošanu, karjeras vadības apmācību formālajā izglītībā, ieguldījumus digitālās mācīšanās infrastruktūrā un tehnoloģijās.
Alans Karlsons