Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

EK prezidenta kandidāti Junkers un Šulcs pirmajās priekšvēlēšanu debatēs apmainās atšķirīgiem redzējumiem

Abi ietekmīgākie pretendenti uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu trešdien tikās aci pret aci pirmajās televīzijas debatēs pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, paužot pretējus viedokļus par to, cik lielā mērā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāievēro fiskālā disciplīna.

Bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers un pašreizējais EP prezidents Martins Šulcs attiecīgi ir konservatīvo un sociālistu kandidāti, kas pretendē EK prezidenta amatā nomainīt Žozē Manuelu Barrozu.

Junkers, kuram bija liela ietekme uz līdzšinējo eirozonas krīzes pārvarēšanas recepšu izstrādāšanu, ilgu laiku atrodoties tā dēvētās Eirogrupas finanšu ministru komisijas priekšsēdētāja krēslā, arī trešdien uzsvēra, ka galvenais ir saglabāt kontroli pār dalībvalstu budžeta deficītiem un parādiem.

"Valstis, kurām klājies vislabāk, ir tās, kam pirms [krīzes] bija vismazākais parāds un vismazākais deficīts," norādīja Junkers, uzstājoties debatēs, kuras sarīkoja Francijas raidorganizācijas "France 24" un RFI. "Mums jāpieņem fakts, ka nevaram izaugsmes politiku balstīt deficītā, kas pieaug ar katru dienu, un parāda līmenī, kas ik dienu kļūst augstāks."

Savukārt Šulcs uzsvēra, ka daļa investīciju, kuras nepieciešamas ekonomikas atlabšanai, neizbēgami novedīs pie parāda pieauguma.

"Investēšana nozīmē pieņemt, ka parāds pieaug, un ir instruments, lai garantētu izaugsmes atsākšanos," uzsvēra EP prezidents. "Sacīt, it kā tas būtu Bībelē, ka valsts parāda samazināšana nekavējoties ved pie izaugsmes, ir nepatiesi."

Ir svarīgi galu galā parādu samazināt, taču katras valsts situācija izvērtējama atsevišķi, piebilda Šulcs.

Tajā pašā laikā abi kandidāti vairumā citu jautājumu, kas izskanēja 50 minūtes ilgo debašu laikā, bija vienisprātis. Abi uzsvēra nepieciešamību mazināt bezdarbu, atvieglot mazo uzņēmumu piekļuvi kredītiem un apkarot pret imigrantiem vērsto retoriku. Abi arī piekrita, ka ES savu uzmanību vajadzētu pārorientēt uz jautājumiem, kas ir vissvarīgākie.

ES līderi cer, ka jaunā EK prezidenta izraudzīšanas kārtība vairos ES pilsoņu interesi par EP vēlēšanām, kurās ar katru reizi piedalās arvien mazāk vēlētāju.

Šogad vēlēšanas notiks no 22. līdz 25.maijam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Merkele memuāros neko nenožēlo

Otrdien laisti klajā Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles memuāri "Freiheit: Erinnerungen 1954-2021" (Brīvība: Atmiņas 1954-2021), kas vienlaikus iznākuši 30 valodās.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits