"Varat to saukt par Māršala plānu vai vispārēju ekonomikas stimulēšanas programmu, bet es neredzu cita ceļa, kā pārvarēt šo valstu ekonomikas krīzi," pauž ekonomists.
Darvašs uzskata, ka grūtībās nonākušajām eirozonas ekonomikām ir ļoti ierobežoti instrumenti, ar kuru palīdzību panākt izaugsmi. Taču lielākajai daļai vienotās monetārās sistēmas dalībvalstu ir pietiekami veselīga bilance, lai tās varētu atļauties ekonomiskas stimulus, un tas atstāšot pozitīvu ietekmi arī uz perifērijas valstīm.
Pēc Darvaša teiktā, būtu aktīvāk jāizmanto Eiropas Investīciju bankas potenciāls. Pērn tika nolemts palielināt tās kapitālu par desmit miljardiem eiro (septiņiem miljardiem latu), kurus tā izmantotu, lai aizņemtos finanšu tirgos ap 60 miljardiem eiro (42 miljardiem latu), kurus ieguldīt dalībvalstu ekonomikās.
"Domāju, šim stimulam vajadzētu būt krietni lielākam - 100, varbūt 200 miljardiem eiro (70-140 miljardiem latu). Tad varam runāt par nopietnu ekonomisko stimulu, kurš dotu arī manāmus rezultātus," sacīja ekonomists.
Runājot par situāciju eirozonā, Darvašs norāda, ka finanšu jomā tā ir stabilizējusies: "Progress ir nenoliedzams. Vēl pērnvasar finanšu tirgos notika pamatīgas spekulācijas pret eirozonas dienvidu valstīm, kas noveda pie ārkārtīgi strauja šo valstu parāda apkalpošanas izmaksu kāpuma. Eiropas Centrālās bankas īstenotās tiešās monetārās transakcijas [grūtībās nonākušo valstu obligāciju uzpirkšanas programma] nomierināja finanšu tirgu, un nu jau situācija ir krietni labāka."
Turpretī reālajā ekonomikā situācija ir pasliktinājusies, un nopietnas bažas raisa aizvien augošais bezdarbs. "Sevišķi satraucoši bezdarba rādītāji ir jauniešu vidū, dažviet pārsniedzot 60%. Jāsaka, ka ne vien dienvidu valstu, bet visas eirozonas ekonomika, tostarp Vācijas, pasliktinās. Tas ir satraucoši," norāda analītiķis.