Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā, līdzīgi Brexit sarunu vadītājam Mišelam Barnjē, kurš uzsvēra caurredzamu sarunu norisi, vairums EP deputātu uzsvēra ES institūciju un 27 dalībvalstu vienotību un apņēmību kopīgi strādāt, lai panāktu līdzsvarotu nolīgumu. Debatēs liela uzmanība tika pievērsta Barnjē uzskaitītajiem gaidāmo sarunu pamatprincipiem.
Principi paredz, ka sarunas par ES un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām nav iespējamas, pirms nav sasniegti "taustāmi rezultāti". Tāpat tie paredz garantētas tiesības ES pilsoņiem, kurus ietekmē Apvienotās Karalistes lēmums atstāt ES, tāpat jāturpina Ziemeļīrijas miera process, neieviešot stingri kontrolētu robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, kā arī Lielbritānijai jāpilda visas finansiālās saistības, ko tā uzņēmusies kā ES dalībvalsts.
Savukārt Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, iepazīstinot EP deputātus ar 29.aprīlī dalībvalstu apstiprinātajām pamatnostādnēm Brexit sarunās, pauda gandarījumu par pamatnostādņu atbilstību Parlamenta noteiktajām "sarkanajām līnijām". Tikmēr detalizētas sarunu pilnvaras tiks sagatavotas apstiprināšanai 22.maija Eiropadomes samitā, norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers.
Deputāti arī pauda viedokli, ka Brexit balsojuma iznākumam un populisma uzplūdiem vairākās valstīs, īpaši Francijā un Nīderlandē, būtu jākļūst par mācību Eiropas līderiem, norādīja daudzi deputāti. Atzinīgi vērtējot proeiropeisku spēku panākumus vēlēšanās, vairāki EP deputāti tomēr aicināja neieslīgt pašapmierinātībā, jo "populisms un nacionālisms nav miruši", norādīja EP Informācijas birojā.