Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +10 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

ES atliek lēmumu par iestāšanās sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju

Eiropas Savienība (ES) otrdien atlikusi lēmuma pieņemšanu par to, vai līdz oktobrim sākt uzņemšanas sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.

Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Albānija un Ziemeļmaķedonija ir īstenojušas bloka prasītās reformas, un aicināja ES nekavējoties sākt uzņemšanas sarunas ar abām valstīm, lai nezaudētu uzticamību blokam.

Taču vairākas bloka dalībvalstis, tostarp Francija un Nīderlande, ir noraidoši noskaņotas pret jaunu dalībvalstu uzņemšanu, un Vācijas parlaments vēl nav nobalsojis par atbalstu sarunu sākšanai.

"Ņemot vērā ierobežoto laiku, kas pieejams, un jautājuma nozīmīgumu, Padome atgriezīsies pie jautājuma tik drīz, cik iespējams, lai panāktu skaidru un pastāvīgu lēmumu," šodien paziņoja Eiropas Savienības Padome, norādot, ka lēmums tiks pieņemts ne vēlāk kā 2019. gada oktobrī.

Visas 28 ES dalībvalstis pērn piekrita šogad jūnijā sākt uzņemšanas sarunas ar abām valstīm, ja tās būs izpildījušas noteiktus nosacījumus, jo īpaši, veikušas uzlabojumus cīņā pret noziedzību un korupciju. Taču Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pagājušajā nedēļā atzina, ka šo termiņu var nākties atlikt.

ES paplašināšanās politika ir instruments, kā mudināt kaimiņvalstis īstenot demokrātiskas reformas, piedāvājot iespēju nākotnē pievienoties blokam.

ES amatpersonas uzstāj, ka Ziemeļmaķedonija ir jāatalgo par milzīgo piekāpšanos pērn, atrisinot strīdu ar kaimiņvalsti Grieķiju par Maķedonijas nosaukuma izmantojumu.

Savukārt Albānija ir īstenojusi plašu tieslietu sistēmas reformu, lai gan progresu aizēnojusi politiskā krīze valstī.

Kamēr kritiķi uzskata, ka ES paplašināšanās nāktu ar jaunām problēmām, norādot uz korupciju un tieslietu jautājumiem Rumānijā un Bulgārijā, paplašināšanās atbalstītāji apgalvo, ka valstu atraidīšana var iegrūst tās citu lielvaru, piemēram, Ķīnas un Krievijas rokās.

Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs šomēnes brīdināja, ka ES lēmums atlikt uzņemšanas sarunu sākumu var novest pie viņa valdības krišanas un nacionālistu un pret ES noskaņotu spēku sarosīšanās. Savukārt Albānijas premjerministrs Edi Rama uzsvēra, ka ticība ES tiks iedragāta, ja tā nepildīs savus solījumus.

ES paplašināšanās komisārs Johanness Hāns pauda pārliecību, ka oktobrī ES dos zaļo gaismu sarunu sākšanai, bet brīdināja ES dalībvalstis neieslīgt neizlēmībā.

"Uz spēles likta mūsu kolektīvā uzticamība, kā arī mūsu sviras smagu reformu veikšanai reģionā," brīdināja Hāns.

Par sašķeltību ES dalībvalstu vidū liecina 13, lielākoties Austrumeiropas valstu, pagājušajā nedēļā publiskotais aicinājums ES nekavējoties sākt sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.

Top komentāri

cita ES
c
Ja ES būtu veidota uz citiem principiem, kur katra valsts pati izvēlētos kurām sadarbības jomām pievienoties un kad vai arī atteikties no jomām, kas izradījušas neveiksmīgas, tad nebūtu nekādu problēmu jaunu valstu uzņemšanā. Pat Ukrainu varētu kaut rīt uzņemt.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits