1957.gadā parakstītā Romas līguma 60.gadskārtas pasākumus apmeklēs līderi no visām ES valstīm, izņemot Lielbritāniju. Pasākumi sāksies jau piektdienas vakarā ar audienci pie pāvesta Franciska, kas publiski paudis atbalstu ES.
2016.gadā Francisks saņēma prestižo Kārļa Lielā balvu, kas tiek pasniegta par Eiropas vienotības stiprināšanu.
Saņemot balvu, Francisks aicināja neatteikties no ES dibinātāju sapņiem un nepadoties kārdinājumam "pakļauties mūsu pašu savtīgajām interesēm un apsvērt žogu uzstādīšanu šur un tur".
"Tomēr es esmu pārliecināts, ka rezignācija un nogurums nepiedienas Eiropas dvēselei un ka pat mūsu problēmas var kļūt par stipru spēku vienotībai," sacīja Francisks.
Sestdien galvenā ceremonija notiks Kapitolija muzeja nesen atjaunotajā zālē, kur 1957.gada 25.martā tika parakstīts Romas līgums.
Romas līgumu 1957.gadā parakstīja sešas Eiropas valstis - Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga, un tas stājās spēkā gadu vēlāk, 1958.gadā. Ar Romas līgumu tika nodibināta Eiropas Ekonomiskā kopiena un Eiropas Atomenerģijas kopiena.
Eiropas Ekonomiskās kopiena vēlāk pārauga par ES.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks vēstulē ES līderiem norādījis, ka atceres pasākumi ir "iespēja paraudzīties uz Eiropas Savienības stāvokli un integrācijas procesa nākotni".
Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, kas noteiks bloka attīstību turpmāk, ir Brexit.
Londona pirmdien paziņoja, ka Lielbritānija 29.martā iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu un oficiāli sāks sarunas par izstāšanos no ES.
Vēl viens aktuāls jautājums ir, kādā veidā palikušās ES valstis turpinās sadarbību bloka iekšienē.
Samita deklarācijas projekts liecina, ka dalībvalstis solīs strādāt "pie vēl lielākas vienotības", vienlaikus ļaujot "dažādu tempu un intensitātes" sadarbību, lai gan šī ideja dalībvalstu starpā varētu izsaukt jaunu saspīlējumu.
Deklarācijas projektā ir jūtama ideja par tā dēvēto vairāku ātrumu Eiropu, ko atbalsta ES lielvalstis Vācija un Francija, bet pret kuru iebilst bloka Austrumeiropas valstis Polijas vadībā, bažījoties par jauna "dzelzs priekškara" radīšanu.