"Mēs turamies pie sava plāna pievienoties eirozonai 1914.gada 1.janvārī," Somijas premjerministra Jirki Katainena rīkotā neformālā foruma kuluāros uzsvēris Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis.
"Ir krīzes un problēmas, ir arī risinājumi šīm problēmām," norādījis Latvijas premjers.
Savukārt Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs, kura vadītā valsts ES gatavojas pievienoties jūlijā, uzsvēris, ka Zagreba savu dalību blokā skata vēsturiskajā kontekstā.
Lai gan Īrija ir starp tām eirozonas valstīm, kuru krīze skārusi vissmagāk, tās Eiropas lietu ministre Lusinda Kreitone paudusi pārliecību, ka eiro nācis par labu valsts ekonomikai.
"Atrašanās monetārajā savienībā padarījusi mūs par daudz pievilcīgāku galamērķi ārvalstu tiešajām investīcijām; eksports ir pieaudzis, pārsniedzot jebkura cerības," atzinusi Kreitone.
Tikmēr Turcija premjerministra vietnieks Ali Babadžans, neskatoties uz to, ka viņa pārstāvētās valsts sarunas par pievienošanos ES ir faktiski iesaldētas, norādījis, ka Ankaras uzņemšana blokā būtu viens no Eiropas ekonomisko problēmu risinājumiem.
"Turcijas dalība nesīs ES dinamismu un konkurētspēju," uzsvēris Babadžans.