"Pirmais smagais solis ir sperts," paziņoja Austrijas Eiropas lietu ministrs Gernots Blūmels.
"Eiropas politikā sākas sāpīga nedēļa. Mums uz galda ir šķiršanās dokumenti. 45 gadus ilga sarežģīta laulība tuvojas noslēgumam," sacīja Blūmels.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas un ES sarunvedēji pagājušajā nedēļā panāca vienošanos par Brexit līguma nosacījumiem, ko Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas kabinets pēc vētrainām debatēm piekrita atbalstīt.
Vienošanās projekts vēl jāapstiprina visām 28 ES dalībvalstīm un Lielbritānijas parlamentam un Eiropas Parlamentam.
Paredzams, ka Mejai nenāksies viegli panākt vienošanās projekta apstiprināšanu parlamentā, un vairāki valdības ministri ir atkāpušies, protestējot pret vienošanās tekstu.
2016.gada jūnijā referendumā Lielbritānijā vairākums dalībnieku nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, tāpēc Lielbritānija atstās bloku nākamā gada 29.martā.
Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.
ES un Londonai vēl arī jāpanāk vienošanās par abu pušu nākotnes attiecībām pēc Brexit. ES sarunvedēji savu redzējumu šajā jautājumā plāno publiskot otrdien.
Turpinās arī diskusijas par iespēju pagarināt 21 mēnesi ilgo pārejas periodu pēc Brexit.
Nedz ES valstis, kas vēlas aizsargāt piekļuvi vienotajam tirgum, nedz stingrā Brexit piekritēji Lielbritānijā nevēlas nekonkrētu pārejas periodu.
ES vecākais Brexit sarunvedējs Mišels Barnjē uzsvēra, ka iespēju pagarināt pārejas periodu pieprasījusi Mejas valdība, un brīdināja, ka tas nevar būt bezgalīgs.
Lielbritānijas premjerministre Londonā sacīja, ka vēlas panākt vienošanos par nākotnes tirdzniecības attiecībām līdz 2020.gadam, lai nebūtu jālūdz pagarināt pārejas periodu, taču, ja tas tiks pagarināts, tad ne ilgāk kā līdz nākamajām parlamenta vēlēšanās.
Nākamās parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā paredzētas 2022.gadā.