Lai cīnītos pret krāpšanu, kuras dēļ ES gadā zaudē gandrīz 900 miljonus eiro, jau 2009.gadā radās iecere par Eiropas prokuratūras izveidošanu.
Tomēr vairākas valstis iebilda pret to, baidoties no suverenitātes zaudēšanas, jo Eiropas prokuratūrai būtu tiesības tieši rīkoties ES dalībvalstīs.
Eiropadome paziņoja, ka dalībvalstīm trūkst vienprātības, lai atbalstītu šo ieceri.
Saskaņā ar ES noteikumiem valstu grupa, kurā ietilpst vismaz deviņas bloka dalībvalstis, tagad var lūgt ES līderus nākamajā samitā izlemt atrast veidu, kā īstenot šos plānus.
Ja tas neizdosies, minētā valstu grupa var izlemt īstenot ieceri savā lokā.
17 ES valstis, tostarp Vācija un Francija, ir gatavas sadarboties kopīgas Eiropas prokuratūras izveidošanā, bet 11 valstis, tostarp Lielbritānija un Nīderlande, nostājušās pret šādu ideju, atklāja EK.
"Šis ir viens piemērs, kur ES līgums atļautu atšķirīgus ātrumus," norādīja EK preses pārstāvis.
EK prezidents Žans Klods Junkers izteicies, ka Lielbritānijas šokējošais lēmums izstāties no ES parādījis, ka varbūt pienācis laiks "divu ātrumu Eiropai", proti, dalījumam starp valstīm, kas vēlas lielāku integrāciju, un tām, kas to nevēlas.