No kopumā 38 punktiem daļa ir jāpieņem parlamentam kā jauni likumi, bet vēl daļa – kā prezidenta dekrēti un ministriju lēmumi. Prasību uzskaitījumā līdztekus plaša mēroga reformām iekļautas arī detalizētas prasības – jaunu datoru iepirkšana valsts nodokļu inspekcijas vajadzībām, medicīnisko recepšu izsniegšanas sistēmas mainīšana un valsts naftas rezervju minimālo apjomu noteikšana.
Jāpiebilst gan, ka sarakstā iekļauti daudzi pasākumi, kurus Grieķija solīja īstenot vēl 2010. gadā, kad saņēma pirmo starptautiskās palīdzības paketi 110 miljardu eiro apmērā, taču kurus īstenot nav izdevies. Piemēram, bija paredzēts liberalizēt kopumā 130 dažādus darbības veidus, taču mēģinājumi īstenot solījumu saskārās ar vētrainu pretdarbību, piemēram, līdz pat taksometru vadītāju trīs dienu streikam tūristu sezonas laikā. Savukārt iepirkumu veselības aprūpei sistēmas reforma veselības noveda pie ārstu, medikamentu piegādātāju un slimnīcu protestiem, utt..
Daļa pasākumu grieķiem, atbilstoši ES prasībām, ir jāapstiprina līdz nākošās darba nedēļas beigām. Starp šiem pasākumiem ir izdevumu veselības aprūpei samazināšanai par 1,1 miljardu eiro, 75 vērienīgu audita pārbaužu un 225 lielo nodokļu maksātāju pārbaužu pabeigšana, kā arī vairāku „tradicionāli grieķisku” uzņēmējdarbības veidu liberalizācija, tostarp skaistuma salonu un tūrisma gidu. Desmitiem citu priekšrakstu pieprasīts izpildīt pusgada laikā.
Pēc ekspertu domām, ES prasības ir daudz ambiciozākas, nekā vienkārši ekonomisko reformu veikšana, un tās var uzskatīt pat par ultimātu izveidot principāli jaunu valsti. Tajā pašā laikā, pat ņemot vērā politisko nepieciešamību, programma ir nolemta neveiksmei, jo daudzus tās punktus vienkārši nav iespējams realizēt. Bez tam pastāv reāli draudi, ka vispārēju streiku un protestu apstākļos valdība vispār par zaudēt kontroli pār situāciju valstī.