Francija izstājās no NATO militārās komandstruktūras 1966.gadā, kad toreizējais prezidents Šarls de Golls nolēma uzsvērt Francijas neatkarību no ASV īstenotās politikas. Š.de Golls pavēlēja aizvākt ASV karaspēka bāzes no Francijas teritorijas, bet NATO galvenā mītne tika pārcelta no Parīzes uz Briseli.
Simbolisks solis
N.Sarkozī uzskata, ka pienācis laiks atjaunot Francijas vadošo lomu NATO, it sevišķi tādēļ, ka Francijas karavīri jau piedalās NATO misijās. Francijas karaspēka vienībām bijusi būtiska loma NATO misijās Kosovā, Bosnijā un Afganistānā. Franču ģenerāļi ir neapmierināti, ka viņiem nav nekādas teikšanas par šo misiju plānošanu. Pēc tam, kad Francija būs atgriezusies NATO komandstruktūrā, franču virsnieki varētu ieņemt vairākus ietekmīgus posteņus NATO vadībā.
Francijas lēmums tiek vērtēts kā simbolisks solis, jo varētu mazināt pretrunas starp šo Eiropas lielvalsti un ASV. Francija ilgstoši centusies palielināt Eiropas militāro vienotību, lai ierobežotu ASV militāro hegemoniju. "Tagad, kad 21 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm ir arī NATO aliansē, nostādīt Eiropu pret NATO nav nekādas jēgas," secina Francijas aizsardzības ministrs Ervē Morēns.
Opozīcijas iebildumi
N.Sarkozī lēmums izraisījis dedzīgas diskusijas Francijā, jo opozīcijā esošie sociālisti, kā arī daļa N.Sarkozī partijas biedru raizējas par iespējamo Francijas patstāvības vājināšanu. Viņi uzskata, ka tieši Francijas īpašais statuss 2003.gadā ļāva Parīzei asi kritizēt ASV lēmumu iebrukt Irākā.
Francijas parlamentā nākamnedēļ paredzētas debates par atgriešanos NATO komandstruktūrā, bet galīgo lēmumu pieņems N.Sarkozī. Nav šaubu, ka tas būs pozitīvs. Arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa franču atbalsta N.Sarkozī lēmumu. Aptaujā, kas tika veikta pēc žurnāla Paris Match pasūtījuma, 58% aptaujāto atzina, ka Francijai vajadzētu atgūt pilntiesīgu lomu NATO vadībā.