Lēmums par atslepenošanu tika parakstīts otrdien un attiecas uz dokumentiem par Ruandu laika posmā no 1990.gada līdz 1995.gadam, atklāja kāds avots Francijas prezidenta Fransuā Olanada tuvāko cilvēku lokā.
1994.gadā Ruandā, Āfrikas vidienē, hutu tautības nemiernieki simts pavasara dienās noslepkavoja aptuveni 800 000 tutsi tautības iedzīvotāju, kā arī miermīlīgos hutus, kas negribēja atbalstīt genocīdu. Slaktiņš šokēja pasauli arī tāpēc, ka Ruandā tobrīd atradās ANO spēki, kuri nespēja novērst genocīdu.
Pēc slaktiņa par nepiedodamu pasivitāti tika kritizēta gan ANO, gan ASV, gan Beļģija kā Ruandas kādreizējā koloniālā metropole, gan Francija, gan katoļu baznīca un daudzas citas valstis un institūcijas. Vairākas valstis toreiz nereaģēja uz informāciju par genocīdu.
Francijas prezidenta arhīvos atslepenotie dokumenti, kuru vidū ir diplomātisko un militāro padomnieku dokumenti, kā arī liecības par ministru un aizsardzības dienestu sanāksmēm, būs pieejami gan pētniekiem, gan genocīda upuru asociācijām, paziņojis prezidenta birojs.
Francijas un Ruandas attiecības ir saspīlētas. Ruandas rezidents Pols Kagame apsūdz Parīzi par līdzdalību genocīdā, jo tā atbalstījusi hutu nacionālistu valdību, kas īstenoja masu slepkavības.
Parīze šīs apsūdzības vairākkārt noraidījusi un uzstāj, ka Francijas spēki centušies aizsargāt civiliedzīvotājus.
Pērn, apritot 20.gaskārtai kopš genocīda, Kagame paziņoja, ka Francija nav darījusi pietiekami, lai glābtu cilvēku dzīvības, un ne tikai bijusi līdzdalībniece, bet piedalījusies tutsi slaktiņos.
Viņš arī izteicās par "Lielbritānijas un Francijas tiešo lomu genocīda politiskajā sagatavošanā".
Atkārtoto apsūdzību sadusmota, Francija atcēla plānoto tieslietu ministra piedalīšanos genocīda 20.gadskārtas piemiņas pasākumos, un Francijas parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas tika izveidota patiesības noskaidrošanai par Francijas lomu genocīdā, paziņoja, ka "Francija nekādā veidā nebija iesaistīta genocīdā pret tutsi".