Šie deportētie ir piekrituši piedalīties tā dēvētajā brīvprātīgajā atgriešanās procedūrā, kurā katrs pieaugušais dalībnieks saņem 300 eiro (210 latu), bet katrs nepilngadīgais dalībnieks - 100 eiro (70 latu).
Tuvākajās nedēļās no Francijas un Bulgāriju un Rumāniju ar lidmašīnām tiks deportēti apmēram 700 čigānu.
Francijas varas iestādes ir nojaukušas vairāk nekā 40 nelegālas čigānu un citu tautību imigrantu apmetnes, kopš valsts prezidents Nikolā Sarkozī 28.jūlijā deva rīkojumu likvidēt šādas apmetnes un draudēja ar izraidīšanu no valsts to iemītniekiem, kuri Francijā dzīvo nelikumīgi.
Sarkozī rīkojums ir atbilde uz jūlija otrajā pusē notikušiem nemieriem, kuros desmitiem klaidoņu ar cirvjiem un dzelzs stieņiem uzbruka policijas iecirknim Luāras ielejas Sentenjānas pilsētā, cirta kokus un dedzināja automašīnas. Nemieri notika pēc tam, kad policists bija nošāvis kādu čigānu jaunieti, dzenoties pakaļ viņa vadītai automašīnai, kas neapstājās kontrolpunktā.
Sarkozī solīja, ka par šo vardarbību atbildīgie tiks bargi sodīti. Prezidenta kanceleja arī paziņoja, ka šogad tiks izstrādāts jauns likums, kas atvieglos nelegālu čigānu klaidoņu izraidīšanu sabiedriskās kārtības labad.
Francijas valdība ir paziņojusi, ka daudzi šo apmetņu iedzīvotāji iesaistīti kontrabandā vai ekspluatē bērnus, piespiežot viņus ubagot, nodarboties ar prostitūciju vai izdarīt noziegumus, turklāt šajās apmetnēs ir šokējoši dzīves apstākļi.
Francijas iekšlietu ministrs Briss Ortefē pavēstījis, ka triju mēnešu laikā tiks slēgta puse šo apmetņu - apmēram 300. Čigānus ārzemniekus, kas Francijā pārkāpuši likumu, izraidīs no valsts.
Rasisma pretinieku un cilvēktiesību organizācijas ir paudušas sašutumu par Sarkozī rīkojumu un apsūdz viņu vienas minoritātes nomelnošanā ar mērķi gūt lielāku atbalstu vēlēšanās. Tomēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairākums Francijas vēlētāju atzinīgi vērtē šos varas iestāžu pasākumus.
Francijā ir simtiem tūkstoši čigānu vai citu tautību klaidoņu. Liels skaits šo čigānu ieceļojuši no jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Rumānijas un Bulgārijas, kuru iedzīvotāji drīkst ierasties Francijā bez vīzas, bet apmesties tur uz ilgāku laiku var tikai uz darba vai uzturēšanās atļaujas pamata.