Sarkozī pieticības mirklis
Jau pirmajā prezidentūras dienā jāmeklē izeja no Lisabonas līguma strupceļa
Francija vēlas pieticīgu prezidentūru, tādēļ lieka publicitāte tai nav vajadzīga. To palielai grupai ES žurnālistu otrdienas priekšpusdienā paziņo Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, pamatojot, kādēļ tikšanās laikā paustais nav citējams presē. Viņam neesot nekādas vajadzības, lai tūlīt pēc tikšanās visi žurnālisti mestos sūtīt ziņas savām redakcijām.
Parīzē tomēr šis ir tikai īss pieticības mirklis. Pusnaktī, kad Francija uz sešiem mēnešiem oficiāli pārņēmusi Eiropas Savienības prezidējošās valsts statusu no Slovēnijas, Eifeļa tornis ir izgaismots ES karoga krāsās. Pēcpusdienā pēc tikšanās ar žurnālistiem N.Sarkozī dodas uz svinīgo prezidentūras pārņemšanas ceremoniju pie Triumfa arkas. Arī pati saruna ar presi notiek uz N.Sarkozī smalkās Elizejas pils terases, kur krāšņās uniformās tērptie virsnieki ik pa brīdim bīda saulessargus, lai pasargātu no Parīzes svelmainās saules.
Izrāde presei
Ir acīmredzams, ka N.Sarkozī, kurš uz vairumu jautājumu nesniedz tiešas atbildes vai dažbrīd aizklīst līdz pašam tīkamākām vai interesantākām tēmām, izbauda šo teātri preses priekšā. Ik pa brīdim viņš uzliek un noņem saulesbrilles, beigās jau pieceļas kājās un enerģiski žestikulē. Tad iegrimst skaļās pārdomās par to, cik daudz darāmā viņam kā prezidējošās valsts vadītājam ir jūlijā — paša iniciētais Vidusjūras savienības izveides pasākums, G8 sanāksmes apmeklējums un vizīte sprunguļus Lisabonas līguma riteņos salikušajā Īrijā.
Beigās žurnālistiem arī izdodas izspiest no prezidenta citējamu apņemšanos, ka viņš meklēs risinājumu Lisabonas līguma jautājumam. "Mums ir jārod risinājums, neskatoties uz strupceļu, kurā esam nonākuši," viņš saka. Prezidenta cilvēki ļauj noprast, ka N.Sarkozī vēlamākā izeja no šī brīža situācijas būtu jauna referenduma rīkošana Īrijā. Tāpat, kā vēsta avoti Elizejas pilī, viņš esot nolēmis drīzumā tikties ar Polijas un Čehijas līderiem, lai pārliecinātu viņus pielikt punktu Lisabonas līguma ratifikācijai.
Laikā, kad tas tiek stāstīts, īpašu "sveicienu" pirmajā prezidentūras dienā N.Sarkozī jau ir nosūtījis Polijas prezidents Lehs Kačiņskis. Viņš ir paziņojis, ka neparakstīs parlamentā ratificēto līgumu, jo pēc īru pateiktā "nē" referendumā tas esot bezjēdzīgi. Neprognozējamais populists L.?Kačiņskis kārtējo reizi nolēmis demonstrēt savu spēku gan Eiropai, gan politiskajiem pretiniekiem paša mājās. Amatpersonām Elizejas pilī nākas atzīt — L.?Kačiņskis nekad nav bijis vieglākais sarunu partneris. Taču otrdien kļūst zināms, ka līguma ratifikācijas parakstīšanu ir nolēmis atlikt arī Vācijas prezidents Horsts Kēlers, kamēr nebūs saņemts konstitucionālās tiesas atzinums par tā atbilstību valsts likumiem.
Francijas prezidents, kura ambiciozos prezidentūras plānus aizvien vairāk sāk aizēnot Lisabonas līguma jautājums, tikmēr paziņo, ka vēlas rast praktisku risinājumu imigrācijas un enerģētikas politikas jautājumos. Sīkāk par savas prezidentūras plāniem gan viņš dienu iepriekš ir pastāstījis stundu garā intervijā televīzijā. "Situācija nemaz nav laba," sacījis N.?Sarkozī. Viņš paziņo, ka vēlas vairāk pievērsties ES pilsoņu ikdienas rūpestiem. Tādēļ esot jādomā par nodokļu samazināšanu — sākot no naftas un beidzot ar zaļajiem produktiem. Tiesa, citas ES dalībvalstis jau ir noraidījušas viņa sākotnējo ierosmi samazināt PVN degvielai.
Pulcēs ES ģimeni
"Mums ir jādomā, kā padarīt Eiropu par līdzekli, kas var pasargāt eiropiešus viņu ikdienas dzīvē… Mums nav jābaidās no vārda "protekcionisms", viņš saka. Francijas prezidents uzsver, ka galvenais uzdevums ir darīt visu, lai novērstu jaunu inflācijas pieaugumu. Viņš kritizē Eiropas Centrālās bankas ierosmi palielināt procentu likmes. Tas, pēc Francijas prezidenta domām, nepalīdzēs samazināt naftas cenas.
Kā uzsver augsti stāvoša amatpersona Elizejas pilī, N.?Sarkozī vēlas savas prezidentūras laikā "sapulcēt kopā ES ģimeni". Tādēļ nevarot būt runas par divu ātrumu Eiropu, par kuru atkal sākts runāt saistībā ar Lisabonas līguma nonākšanu strupceļā. N.Sarkozī gribot, lai par tādiem svarīgiem jautājumiem kā imigrācija vai institucionālās reformas būtu Eiropas līmeņa debates. Visus šos plānus tikai retais nosauktu par pieticīgiem.
***
Francijas ES prezidentūras prioritātes
Nodrošināt Lisabonas līguma ratifikāciju 26 ES valstīs, vienoties ar Īriju par tās tālāko rīcību
Mazināt augošo naftas un pārtikas cenu ietekmi uz ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi
Izveidot vienotu ES imigrācijas politiku, kas ļautu samazināt nelegālo imigrantu pieplūdumu, bet veicinātu Eiropas Savienībai nepieciešamo smadzeņu un darbaroku ierašanos
Panākt vienošanos par to, kā laikā līdz 2020.gadam ES valstis par 20% samazinās kaitīgo izmešu daudzumu un palielinās zaļās enerģijas īpatsvaru
Vienoties par ES kopējās lauksaimniecības politikas reformām
Stiprināt ES militārās struktūras, lai daudz labāk varētu reaģēt tādos pirmām kārtām Eiropai nozīmīgos jautājumos kā situācija Kosovā