Savu darbu pie ES stūres vēl īsti nebija uzsākusi Slovēnija, kad janvārī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī jau sāka skaļi runāt par Parīzes milzīgajiem plāniem, kurus tā, būdama Eiropas Savienības prezidējošā valsts, sāks īstenot gada otrajā pusē. Taču, kad otrdien Parīze pārņems ES prezidējošās valsts statusu, tai būs jāķeras pie tādām problēmām, kādas savu prioritāšu sarakstā N.Sarkozī nemaz nebija ierakstījis. Viņa plānus vienotas imigrācijas un drošības politikas, kā arī enerģētikas, vides un lauksaimniecības reformēšanā pamatīgi aizēnos nesenais īru "nē" Lisabonas līgumam. Vienlaikus ar izeju no strupceļā nonākušās ES institucionālās reformas Francijai būs jāmeklē atbildes, kā atvieglot eiropiešu dzīves laikā, kad tās aizvien vairāk ietekmē pārtikas un naftas cenu celšanās.
Sola pārmaiņas
Vismaz pagaidām hiperaktīvais N.Sarkozī, kurš gadu ilgās prezidentūras laikā nevar lepoties ar būtisku reformu īstenošanu paša mājās un ir cietis pamatīgus kritumus sabiedriskās domas aptaujās, joprojām ir apņēmības pilns viest pamatīgas pārmaiņas ES. Pirmdien publiskotā intervijā pašmāju medijiem Francijas ES lietu ministrs Žans Pjērs Žuē paziņoja, ka N.Sarkozī nolēmis padarīt Eiropas Savienību daudz dinamiskāku, dzīvāku un tuvāku tās pilsoņiem. "Komisija tikai iegūs, ja kļūs elastīgāka un mazāk dogmatiska," intervijā Le Parisien sacīja Ž.P.Žuē. EK pārstāve, lūgta komentēt šos izteikumus, pirmdien vien pieklājīgi atteica, ka komisija jau pašreiz strādā dinamiski.
Bijušais Francijas ES lietu ministrs, tagad opozīcijā esošais sociālists Pjērs Moskoviči gan uzskata, ka Parīzei vajadzētu būt daudz ieturētākai par to, ko tā vēlas panākt. Prezidentam, viņaprāt, vajadzētu atminēties, ka ir jārespektē pārējās dalībvalstis un ES institūcijas. Kā vienu no N.Sarkzoī kļūdām šajā jomā P.Moskoviči min nepietiekamo konsultēšanos ar Eiropas Komisiju un citu ES lielvalsti Vāciju, kad N.Sarkozī izlēma veidot Vidusjūras savienību. Jāpiebilst, ka tāpat draudzīguma atmosfēru nevarēja vairot pēc īru "nē" N.Sarkozī paustā kritika ES tirdzniecības komisāram Pīteram Mendelsonam un EK prezidentam Žozē Manuelam Barrozo.
Tibeta un enerģētika
Kā visu ES valstu viedokli paudošam valsts galvam N.Sarkozī arī nāksies lemt par kopējās ārpolitikas jautājumam. Francijas prezidentam būs jāzlemj, vai boikotēt Pekinas olimpiskās spēles. Braucot, viņš izpelnīsies cilvēktiesību aizstāvju nosodījumu, nebraucot — riskēs pasliktināt bloka attiecības ar ekonomiski aizvien spēcīgāko Ķīnu.
Bez Lisabonas līguma un augošo cenu jautājuma N.Sarkozī būs jāparāda, ka viņš ir spējīgs īstenot paša nospraustās prioritātes. Parīze vēlas panākt jauna ES imigrācijas dokumenta izstrādi, kas pastiprinātu imigrācijas noteikumus un vienlaikus izveidotu vienotu patvēruma meklēšanas sistēmu visā Eiropas Savienībā. Francija vēlas pārstrādāt Eiropas drošības stratēģiju, paredzot ciešāku sadarbību un ES militārā štāba izveidi. To gan neatbalsta citas dalībvalstis, uzskatot par nevajadzīgu dublēšanos ar NATO.
Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem būs rast vienošanos par siltumnīcas efektu raisošos izmešu daudzuma samazināšanu. Šogad ES valstīm ir jāvienojas par to, kā sasniegt pašu nosprausto plānu — līdz 2020.gadam samazināt izmešu apjomu par 20%.