Svētdien notiek pirmā parlamenta vēlēšanu kārta un tajos vēlēšanu apgabalos, kuros nevienam kandidātam neizdosies iegūt vairāk nekā 50% balsu, nedēļu vēlāk, 17. jūnijā, tiks rīkota otrā balsošanas kārta, kurā sacentīsies visi tie kandidāti, kas pirmajā raundā ieguvuši vismaz 12,5% balsu.
Prezidents Fransuā Olands aicinājis vēlētājus atbalstīt sociālistus, nodrošinot tiem vairākumu jaunajā parlamenta sasaukumā.
Aptaujas liecina, ka par sociālistiem un citām kreisā spārna partijām vēlēšanās plāno balsot 45,5% vēlētāju, bet par labēji centrisko Tautas kustības savienību (UMP) un tās sabiedrotajiem savu balsi gatavi atdot 34%.
Savukārt Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā Nacionālā fronte (FN) var cerēt uz 14% balsu, savukārt centriskā Demokrātiskā kustība (MoDem) vēlēšanās varētu saņemt 3% balsu.
Ja arī vēlēšanās tiks uzrādīti līdzīgi rezultāti, sociālisti un to sabiedrotie 577 vietu lielajā Nacionālajā sapulcē kopumā varētu iegūt 249 līdz 291 deputātu vietu. Lai iegūtu vairākumu parlamentā, nepieciešama vismaz 289 deputātu pārstāvniecība. Kopumā kreisie, tostarp Kreisā fronte un zaļie, varētu iegūt 303 līdz 357 vietas.
Savukārt UMP nākamajā parlamenta sasaukumā varētu būt pārstāvēta ar 209 līdz 255 deputātiem, bet labējais spārns, izņemot galēji labējos, saņemtu 220 līdz 274 deputātu vietas. Nacionālā fronte un Demokrātiskā kustība tikmēr saņemtu nevienu līdz trim vietām.
Saskaņā ar Francijas politisko sistēmu prezidentam ir nepieciešams parlamentārais vairākums, lai saglabātu valdību. Pretējā gadījumā par izpildvaru ir atbildīgs premjerministrs.