Izrādot neierastu vienprātību, otrdienas streiku atbalstījušas visas arodbiedrības.
Šis sabiedriskā sektora streiks ir jau trešais kopš Makrona nākšanas pie varas 2017.gadā, un tas ietekmēs gan skolas, gan bērnudārzus, gan aviosatiksmi. Sagaidāmi arī zināmi traucējumi enerģētikas uzņēmumu darbā.
Sabiedriskā sektora reformas, kuras plānots īstenot nākamgad, paredz plašāku līgumdarbinieku izmantošanu un līdz 2022.gadam likvidēt 120 000 no pašreizējiem 5,6 miljoniem darbavietu.
Daudzi civildienesta ierēdņi baidās pazaudēt savu īpašo statusu un šobrīd līdz mūža beigām garantētās darbavietas, kā tas šobrīd jau notiek ar tiem, kurus no jauna pieņem darbā valsts dzelzceļa uzņēmumā SNCF.
Lai gan SNCF reformas sabiedrība visumā atbalsta, tās izsaukušas sērijveida dzelzceļnieka streikus, kas sākās 3.aprīlī.
Dzelzceļnieki darbu pārtrauc divās no katrām piecām dienām, un otrdien sākas kārtējais streiks, kurš nopietni ietekmēs gan tālsatiksmes ātrvilcienus, gan piepilsētas dzelzceļa satiksmi.
Tomēr Makrons atsakās piekāpties un paudis apņēmību īstenot gan SNCF restrukturizāciju, gan samazināt valdības tēriņus, ko solīja jau savā priekšvēlēšanu programmā.
Francijā ir viens no lielākajiem publiskajiem sektoriem attiecībā pret valsts kopējās ekonomikas apjomu, un tai nav bijis sabalansēta budžeta kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, valsts parādam pietuvojoties 100% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Taču arodbiedrības apsūdz Makronu centienos sagraut publiskos pakalpojumus, kas līdz šim nodrošinājuši lielu skaitu darbavietu un daudzviet valstī kalpojuši arī par pilsoniskās sabiedrības pīlāru.
Visā Francijā otrdien plānotas 130 līdz 140 demonstrācijas, un arodbiedrības cer, ka tās būs aktīvāk apmeklētas nekā 22.martā, kad ielās izgāja aptuveni 300 000 cilvēku.