"Paktā nav pasākumu izaugsmei, es nevaru to ieteikt ratifikācijai Nacionālajai sapulcei," četras dienas pirms prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas vācu biznesa laikrakstam apliecināja Olands. "Es to solīju francūžiem, un es pie tā pieturēšos." "Tikai izaugsmes stratēģija var izvest Eiropu no šīs krīzes. Visas ES valstis, pat Vācija, cieš vājās ekonomikas izaugsmes dēļ," norādīja sociālistu kandidāts. Ir nepieciešama nacionālo budžetu stingrāka disciplīna, atzina Olands, vienlaikus brīdinot no "taupīšanas taupīšanas pēc".
Savukārt pašreizējā prezidenta Nikolā Sarkozī ideju par sabalansēta budžeta "zelta likuma" iestrādāšanu konstitūcijā sociālistu kandidāts nodēvēja par "tīru sabiedrisko attiecību operāciju".
Sarkozī vēl 5.aprīlī solīja - ja prezidenta vēlēšanās viņš tiks pārvēlēts, dažu mēnešu laikā likumā tiks iestrādāts sabalansēta budžeta princips. "Balsojums par to būs līdz 2012.gada vasarai," paziņoja Sarkozī, pārmetot opozīcijā esošajiem sociālistiem, ka tā ir vienīgā partija Eiropā, kura nevēlas oficiāli apņemties ieviest tā dēvēto zelta likumu. Pirms vairākiem mēnešiem Sarkozī nolēma nerīkot balsojumu par "zelta likumu" pašreizējā parlamenta sasaukumā.
Parlamenta vēlēšanas Francijā notiks jūnijā, savukārt prezidenta vēlēšanu pirmā kārtā notiks 22.aprīlī, bet otrā kārta nepieciešamības gadījumā tiks rīkota 6.maijā.
Pagājušajā mēnesī ES līderi parakstīja fiskālās disciplīnas līgumu, kas paredz ieviest tā dēvēto zelta likumu, kas pieprasa dalībvalstu konstitūcijās iekļaut prasību par sabalansētu budžetu. Parakstot šo līgumu, valstis apņēmās pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu. Līguma mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā, kas kalpos par pamatu tās stabilitātes nodrošināšanai nākotnē. Paredzēts, ka līgums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī, taču dažās dalībvalstīs tas izraisījis ievērojamu pretestību. Piemēram, Īrijā izskan prasības rīkot referendumu, jo jaunais ES līgums faktiski paredzot atteikšanos no suverenitātes.
Vienlaikus Sarkozī aprīļa sākumā brīdināja, ka Francija stāv "vēsturiskas izvēles priekšā" - tai vai nu būs jāpieņem viņa piedāvātie taupības pasākumi, vai arī jārēķinās, ka valsti pārņems tāda mēroga parādu krīze kā Grieķijā un Spānijā. "Noteiktas valstis Eiropā šodien atrodas uz kraujas malas," atzina Sarkozī, vienlaikus gan mierinot, ka viņa pārvēlēšanas gadījumā Francija atgūs "konkurētspēju, inovācijas, investīcijas un samazinās tēriņus".
Savukārt savam sīvākajam sāncensim Olandam viņš pārmeta solījumu sarīkot "jaunu tēriņu festivālu, par kuru neviens nezina, kā samaksāt, it kā pasaule neeksistētu, it kā Eiropa neeksistētu, it kā krīze neeksistētu". "Šodienas situācija, kurā atrodas mūsu spāņu draugi, kuru piedzīvojuši mūsu grieķu draugi, atgādina mums par realitāti. Paraugieties uz situāciju Spānijā pēc septiņiem sociālistu valdīšanas gadiem," mudināja Sarkozī.