Kā atgādina laikraksts "Sueddeutsche Zeitung", Grībauskaitei vispirms 2014.gada pavasarī jāpieņem lēmums, vai vēlreiz balotēties Lietuvas prezidenta amatam, bet pagaidām viņa nav izpaudusi savus nodomus arī šajā jautājumā.
ES prezidenta vēlēšanas notiks tikai pusgadu pēc Lietuvas prezidenta vēlēšanām - 2014.gada novembrī. Ja Grībauskaite izlemtu pretendēt uz augsto ES amatu, viņai būtu jāizdara izvēle - vai nu riskēt un nepiedalīties Lietuvas prezidenta vēlēšanās, vai arī piedalīties, bet uzvaras gadījumā pēc neilga laika no šī amata atteikties.
Lai gan Lietuvas politologi Grībauskaites izredzes tikt ievēlētai šajā amatā vērtē atšķirīgi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Anrī Maloss, nesen viesojoties Lietuvā, ieminējies, ka ES kuluāros viņa jau pieminēta kā "nākamā ES prezidente".
Tomēr Lietuvā daudzi viņu vēlētos redzēt prezidentes amatā vēlreiz. Aptaujā, ko marta vidū pēc ziņu aģentūras ELTA pasūtījuma tika veikusi kompānija "Baltijos tyrimai", Grībauskaiti kā vēlamāko kandidāti savas valsts prezidenta amatam bija minējuši visvairāk - 29% respondentu, bet otrajā vietā aiz viņas ar 15% ierindojās pašreizējais premjerministrs Aļģirds Butkevičs. Jāpiebilst, ka respondentiem šajā aptaujā bija spontāni jānosauc iespējamie kandidāti, nevis jāizvēlas no piedāvātā saraksta.
Prezidentes reitings, kas pagājušā gada nogalē kritās, šogad atkal strauji kāpj, un martā viņu vislabvēlīgāk vērtēja 73% aptaujāto, kamēr Butkevičam lielāko atbalstu izteica 71%, bet bijušajam prezidentam Valdam Adamkum - 65%.
"Sueddeutsche Zeitung" intervijai ar Grībauskaiti devis virsrakstu "Populāra, prasīga līdere". Tas norāda, ka viņa "ceļo ekonomiskajā klasē, mīl skaitļus un kritiski vērtē valdību", un atgādina nesen medijos jau plaši iztirzāto Lietuvas prezidentes lēmumu uz bijušās Lielbritānijas premjerministres Mārgaretas Tečeres bērēm Londonā doties ar parastu zemo cenu lidsabiedrības "Wizz Air" reisu.
Atbildot uz laikraksta jautājumu par šo soli, viņa pati uzsvērusi, ka nav iemesla tajā saskatīt saistību ar vēlmi vairot popularitāti pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, jo tā viņa ceļojot jau četrus gadus - kopš paša amata pilnvaru termiņa sākuma, turklāt minētajā datumā tā bijusi vienīgā iespēja nonākt Londonā un atgriezties Viļņā ar tiešo reisu.
Laikraksts atgādina, ka Grībauskaite savulaik bijusi gan finanšu ministre, gan ES finanšu un budžeta komisāre, kas 2005.gadā turklāt ievēlēta par Gada komisāri, un pārdomāta rīkošanās ar pilsoņu naudu jau labu laiku ir viņas politiskā prioritāte.
Tas raksta, ka augstā godalga prezidentei piešķirta, ņemot vērā viņas personību un vienlaikus novērtējot to, ka Lietuva līdz ar abām pārējām Baltijas valstīm - Latviju un Igauniju - atbrīvojušās no komunisma un Krievijas virskundzības, iestājušās Eiropas Savienībā un NATO un sāpīgā reformu procesā pārvarējušas ekonomisko krīzi. Īpaši Lietuva, ko no 2009. līdz 2012.gada nogalei vadīja konservatīvo premjers Andrjus Kubiļus, ar stingru taupības politiku panākusi ekonomisko lūzumu, ko var uzlūkot kā labu pretstatu haosam ES Vidusjūras reģiona dalībvalstīs.
Vienlaikus izdevums atzīst, ka bezdarba līmenis Lietuvā joprojām ir augsts - 13% - un jauni cilvēki vēl aizvien izbrauc uz bagātākām ES valstīm. Tas norāda, ka panāktais lūzums neapšaubāmi bija valdības un toreizējā Seima vairākuma nopelns, taču Grībauskaite kā valsts vadītāja konsekventi mudinājusi ievērot finansiālo disciplīnu.
Viņa joprojām ir populārākā Lietuvas politiķe, viņas balsij un viņas morālajai autoritātei ir ietekme. Grībauskaite nevairās likt lietā savas pilnvaras, kā tas notika pērn pēc Seima vēlēšanām, kad viņa centās nepieļaut, lai jaunais premjers Butkevičs valdības veidošanā iesaista krievu izcelsmes uzņēmēja Viktora Uspaskiha vadīto populistisko Darba partiju, kas tiek tiesāta par finanšu mahinācijām.
Kā atgādina "Sueddeutsche Zeitung", nesen Grībauskaite asi izteikusies par Butkeviča valdību, netieši paužot viedokli, ka tā vēl neko nav paveikusi. "Vērtēšu valdības darbību tikai tad, kad būs ko vērtēt," viņa paziņojusi.
Intervijā Grībauskaite nosaukta par "apņēmīgu dāmu, kas prezidenta amatā nenosliecas par labu politiskajiem kreisajiem", bet arī nevēlas, lai viņu uzskata par konservatīvu. 2009.gada vēlēšanās viņu atbalstīja konservatīvie - Tēvzemes savienība, kas izteikusi gatavību to darīt atkal, ja Grībauskaite nākamgad izlemtu kandidēt vēlreiz. "Es esmu neatkarīga," sev raksturīgajā manierē uzsver Lietuvas prezidente. "Neesmu saistīta ne ar kādu ideoloģiju, cenšos darīt savas zemes labā visu labāko, kā es to saprotu."