Grib veicināt izaugsmi
2010. gada maijā Grieķija, kas atradās uz bezdibeņa malas, saņēma 110 miljardus eiro (77 miljardi latu) lielu palīdzību no Eiropas Komisijas (EK), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Centrālās bankas (ECB). Tomēr ar to nepietika, lai pārmērīgas parādu nastas nospiesto grieķu ekonomiku nostādītu uz stabilām kājām, tādēļ šogad martā tika apstiprināta otrā palīdzības pakete, kuras apmērs ir 130 miljardi eiro (91 miljards latu). Apmaiņā pret to no grieķiem tika pieprasīta stingra fiskālā disciplīna. Aizdevuma programmas nosacījumi paredz, ka divu gadu laikā Grieķijas valdībai ir jāsamazina budžeta izdevumi par 11,5 miljardiem eiro (8,05 miljardi latu).
Tomēr jūnijā pie varas nākušais konservatīvais A. Samars lūdz saprast, ka grieķi vēlas atelpu no nebeidzamās tēriņu samazināšanas, kuras vietā būtu nepieciešams atjaunot ekonomisko izaugsmi. Tādēļ viņš ir gatavs aicināt ES vadītājus un starptautiskos aizdevējus papildus piešķirt divus gadus programmas nosacījumu izpildei. «Viss, ko mēs vēlamies, ir nedaudz gaisa, lai ļautu ekonomikai darboties un palielinātu valsts ienākumus. Vairāk laika automātiski nenozīmē vairāk naudas,» Grieķijas premjers sacīja intervijā Vācijas laikrakstam Bild. «Skaidrāk izsakoties, mēs nelūdzam papildu naudu. Mēs paliekam pie savām saistībām un pie visu prasību izpildes. Bet mums ir jāveicina izaugsme, jo tā samazina finanšu plaisas.»
Viņš argumentē, ka termiņa pagarinājums ir nepieciešams arī tādēļ, ka šogad notikušo parlamenta ārkārtas vēlēšanu dēļ Grieķija ir zaudējusi daudz laika. Tomēr Grieķijas valdības pārstāvji apgalvo, ka A. Samars negrasās savu aicinājumu pasniegt agresīvā tonī, jo nevēlas sadusmot tā saucamo troiku jeb EK, SVF un ECB, kam septembrī jānāk klajā ar ziņojumu par to, kā Atēnām ir veicies ar nosacījumu izpildi. Aizdevēju secinājumi būs svarīgi, lai Grieķija līdz nākamā mēneša beigām saņemtu kārtējo aizdevuma daļu 31,5 miljardus eiro (22,05 miljardi latu), bez kuriem valsts nespētu izpildīt parādsaistības, un tas var novest pie grieķu aiziešanas no eirozonas.
Gaidīs uz «troiku»
A. Samaram piektdien un sestdien paredzēta tikšanās ar A. Merkeli un F. Olandu. Abi eirozonas ietekmīgāko valstu vadītāji pie sarunu galda sēdīsies jau šodien, lai vienotos par kopīgu nostāju Grieķijas jautājumā. Līdz šim Vācija ir uzstājusi, lai Atēnas strikti pildītu aizdevēju prasības, bet Francija kopš sociālistu nākšanas pie varas izrāda lielāku elastību.
Berlīne gan liek noprast, ka nav vērts gaidīt nozīmīgu lēmumu pieņemšanu A. Merkeles sarunās ar F. Olandu un A. Samaru. «Grieķijas gadījumā visu lēmumu pamats būs «troikas» ziņojums,» kancleres pārstāvis Štefens Zeiberts sacīja aģentūrai AFP.
A. Merkele pirms nākamgad paredzētajām Vācijas parlamenta vēlēšanām nevēlas piekāpties Grieķijai, kuras glābšana ir izraisījusi lielu pretestību Vācijas sabiedrībā, kas nespēj saprast, kādēļ par viņu sūri grūti pelnīto naudu ir jāglābj valsts, kas gadiem ir dzīvojusi izšķērdīgi.
Arī virkne ietekmīgu vācu politiķu nepieļauj kādas atkāpes no iepriekš panāktās vienošanās starp Atēnām un aizdevējiem. «Ir skaidras vienošanās starp «troiku» un Grieķiju, un Grieķijai tās ir jāpilda,» uzskata Mihaels Fukss, kurš pārstāv A. Merkeles Kristīgo demokrātu savienību (CDU). Viņam piekrīt arī CDU parlamenta frakcijas vadītājs Folkers Kauders: «Šeit nav vietas manevriem ne jautājumā par izpildes termiņu, ne arī par palīdzības programmas nosacījumiem, jo tā būtu kārtējā vienošanās neievērošana.»