Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Uldis Ķezberis

Duelis par daiļo Kašmīru(5)

Kārtējo reizi ir saasinājies kodolvalstu Indijas un Pakistānas strīds par sadalīto reģionu, kura dēļ kaimiņi jau vairākas reizes ir karojuši. Indijas lēmums anulēt autonomiju tās kontrolē esošajai Kašmīrai var vēl vairāk destabilizēt situāciju reģionā.

Atturas kritizēt Ķīnu par Honkongu(8)

Rietumvalstis līdz šim ir atturējušās stingri nosodīt Ķīnas valdības centienus iebiedēt protestu kustību autonomajā Honkongā, kur tiek nodrošinātas plašākas pilsoniskās brīvības nekā citur komunistiskajā valstī. Kritiķi uzskata, ka Eiropai un ASV tirdzniecības attiecības ar Ķīnu ir svarīgākas par atbalstu cilvēktiesībām.

Salvīni neizdodas plāns gāzt premjeru(10)

Itālijas galēji labējam iekšlietu ministram Mateo Salvīni nekādi neizdodas panākt, lai parlaments pēc iespējas drīzāk balsotu par uzticību premjerministram Džuzepem Kontem. Salvīni ir paziņojis, ka viņa vadītās partijas Līga un populistiskās Piecu zvaigžņu kustības (M5S) koalīcija ir mirusi, tāpēc uzstāj uz ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. Valstī populārākā politiķa centienus bloķē M5S un iepriekš valdījusī centriski kreisā Demokrātiskā partija (DP), kuras nevēlas pieļaut varas grožu nonākšanu Salvīni rokās, vēsta Politico.com.

Dažādi minējumi par sprādzienu Krievijā(13)

Dažādas versijas par to, kāda ieroča nesekmīga izmēģinājuma laikā pagājušajā nedēļā gāja bojā vairāki krievu zinātnieki, pēdējās dienās parādās Krievijas un ārvalstu medijos. Krievijas amatpersonas atzinušas, ka izmēģinājuma laikā aizdegās un eksplodēja raķešu dzinējs, bet sīkākus paskaidrojumus nesniedz. Amerikāņi apgalvo, ka krievi testējuši jauna tipa spārnoto raķeti, ko darbinot ar kodoldzinēju. Ar supermoderno ieroci savulaik ir dižojies Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Pagaidām nav skaidrs, vai incidents pārvilks svītru ambiciozajam projektam.

Epstaina nāve raisījusi virkni jautājumu(18)

Skandalozā un ar ietekmīgiem politiķiem saistītā finansista Džefrija Epstaina nāve cietuma kamerā radījusi virkni jautājumu un sazvērestības teoriju, kuru viens no naskākajiem izplatītājiem ir ASV prezidents Donalds Tramps. Nelaiķim bija izvirzītas apsūdzības saistībā ar seksuāliem noziegumiem pret nepilngadīgām meitenēm. Viņš gaidīja tiesu cietumā Ņujorkā, kur jau bija mēģinājis sev padarīt galu. Epstaina upuri ir sarūgtināti, ka viņu pāridarītājs nesaņems sodu.

Vācijā apspriež ideju palielināt nodokli gaļai(15)

Neskaitāmu veidu desiņas ir viens no vācu virtuves stūrakmeņiem, un Vācijas iedzīvotāji ir vieni no vislielākajiem gaļas ēdājiem pasaulē. Pēdējos gados vides aktīvisti un zinātnieki aicina samazināt gaļas patēriņu, lai ierobežotu klimata pārmaiņas veicinošo kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā. Nupat arī ANO ir mudinājusi tieši rietumniekus savā ikdienas uzturā vairāk lietot augu izcelsmes produktus.

Izšķīst labvēlība pret homeopātiju(24)

Eiropā politiskā līmenī samazinās tolerance pret homeopātiju, ko kritiķi nekautrējas dēvēt par bīstamu pseidozinātni. Francijā drīzumā pārtrauks no valsts budžeta kompensēt homeopātiskās zāles, savukārt Spānijas valdība grib panākt pārmaiņas ES direktīvā, kas homeopātiskos preparātus šobrīd faktiski nostāda vienādās pozīcijās ar konvencionālajām zālēm.

Krievijas 20 gadi ar Putinu priekšgalā(66)

Plašie mežu ugunsgrēki Sibīrijā un pēdējo nedēļu opozīcijas protesti Maskavā ar tūkstošiem aizturēto aizēno faktu, ka piektdien aprit 20 gadu kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas Krievijā. 1999. gada 9. augustā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins premjerministra krēslā iesēdināja tolaik maz zināmo Federālā drošības dienesta vadītāju Putinu. Jau tā paša gada pēdējā dienā viņš kļuva par prezidenta pienākumu izpildītāju, jo Jeļcins atkāpās. Vēl pēc trim mēnešiem Putins uzvarēja savās pirmajās no četrām prezidenta vēlēšanām.

Turki gatavi uzbrukt ASV sabiedrotajiem(18)

Turcija gatavojas militārajam iebrukumam Sīrijas ziemeļaustrumos, lai no savas robežas atspiestu kurdu komandētos bruņotos grupējumus. Pret to iebilst Turcijas sabiedrotās ASV, kuras sniedza militāro palīdzību Sīrijas kurdiem cīņā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts (IV). Kurdu līderi brīdina, ka Turcijas ofensīva nāktu par labu IV, kas vēl nav pilnībā iznīcināta.

Ķīna un Krievija brīdina ASV neizvietot raķetes(9)

Ķīna un Krievija ir brīdinājušas par pretpasākumiem, ja ASV izstrādās un šo valstu tuvumā izvietos tuva un vidēja darbības rādiusa raķetes. Vašingtona pagājušajā nedēļā oficiāli pameta aukstā kara laikā starp ASV un Padomju Savienību noslēgto Līgumu par vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF), norādot uz Krievijas pārkāpumiem un pieaugošajām Ķīnas militārajām spējām.

Kritizē Trampu pēc masu apšaudēm ASV(10)

Politiskie oponenti uzskata, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam būtu jāuzņemas daļēja atbildība par aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajām divām nesaistītajām masu apšaudēm, kurās dzīvību zaudēja 29 cilvēki. Prezidenta kritiķi norāda uz viņa pretestību stingrākiem šaujamieroču kontroles likumiem un naidīgajiem izteikumiem pret imigrantiem.

Traģēdija Vācijā uzkuļ diskusijas par imigrāciju(25)

Vāciju šokējusī traģēdija Frankfurtē, kur bērns zaudēja dzīvību, jo viņu zem braucoša vilciena pagrūda Eritrejas pilsonis, valstī atkal uzjundījusi diskusijas par imigrāciju un sabiedrības drošību. Galēji labējie politiķi notikušajā steidz vainot Vācijas kancleres Angelas Merkeles 2015. gada lēmumu atvērt robežas vairāk nekā miljonam migrantu un patvēruma meklētāju, turpretī citi uzskata, ka šāda situācijas vienkāršošana ir bīstama, jo šķeļ Vācijas sabiedrību.

Nīderlandē stājies spēkā nikābu aizliegums(15)

Nīderlandē ceturtdien spēkā stājās aizliegums publiskās vietās valkāt musulmaņu sieviešu tradicionālās galvassegas, kas pilnībā aizsedz seju. Par tā pārkāpšanu draudēs naudassods. Pagaidām nav skaidrs, vai aizliegums būs efektīvs, jo vairākas pilsētas un daudzas iestādes ir paziņojušas, ka to neieviesīs. Nīderlande pievienojas vairākām Eiropas valstīm, kur pēdējos gados ir ieviesti līdzīgi ierobežojumi musulmaņu sieviešu tradicionālo galvassegu valkāšanai sabiedriskās vietās.

Britu premjers neiekaro skotu simpātijas(5)

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons šonedēļ ieradās Skotijā šarmēšanas vizītē, taču brauciens pie "kalniešiem" neizvērtās īpaši veiksmīgs. Tā laikā spilgti izgaismojās viņa un vietējās nacionālistu valdības dziļās domstarpības jautājumā par draudošo bezvienošanās Brexit un iespējamo referendumu par Skotijas neatkarību. Siltas jūtas pret Džonsonu nav arī viņa vadītās Konservatīvās partijas līderei Skotijā. Pēc viņa kļūšanas par britu premjeru no skotu politiķiem izskan brīdinājums, ka Džonsons var būt pēdējais Apvienotās Karalistes vadītājs.

Tramps vēlas sev lojālu izlūkdienestu uzraugu(3)

ASV prezidentam Donaldam Trampam neērtu Nacionālās izlūkošanas direktoru nomainīs viņa lojālists. Pašreizējam spiegu bosam Denam Koutsam regulāri nācās uzklausīt Trampa pārmetumus par ASV izlūkdienestu darbu. Viņš būs jau kārtējā augsta ranga Trampa administrācijas amatpersona, kas pametīs Balto namu. Koutsa vietā prezidents vēlas redzēt kongresmeni no Teksasas Džonu Retklifu, kurš ir kritizējis bijušā īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšanu par Krievijas iespējamo iejaukšanos 2016. gada ASV vēlēšanās.

Sausuma dēļ Reinā var apstāties kuģu satiksme

Reinas upe ir viena no Eiropas svarīgākajām transporta artērijām, pa kuru augšup un lejup notiek intensīva kuģu satiksme, kas nodrošina izejmateriālu un gatavās produkcijas pārvadāšanu. Tās ceļā no Alpu kalniem Šveicē līdz Ziemeļjūrai atrodas daudzi rūpniecības uzņēmumi, kas ir ļoti atkarīgi no upes.

Narkoimperatora El Čapo gals(13)

Savulaik pasaulē visvairāk meklētais noziedznieks – meksikāņu narkobarons Hoakins "El Čapo" Gusmans – mūža nogali pavadīs cietumā ASV.

Džonsons britiem sola zelta laikmetu(18)

Lielbritānijas jaunais premjerministrs Boriss Džonsons ir apņēmies izvest valsti no Eiropas Savienības (ES) līdz 31. oktobrim, pēc kura britiem sākšoties "jauns zelta laikmets".

Ministre sola palielināt Vācijas militāro budžetu(8)

Nestabilitāte pasaulē liek nopietni domāt par savu aizsardzības spēju pilnveidošanu, trešdien, nododot zvērestu Bundestāgā, paziņoja Vācijas jaunā aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere.

Džonsons ievāksies Dauningstrītā 10(3)

Dauningstrītā numur desmit trešdien būs jauns iemītnieks. Līdzšinējo Apvienotās Karalistes premjerministri Terēzu Meju amatā nomainīs Boriss Džonsons, kurš otrdien kļuva par valdošās Konservatīvās partijas līderi.

Zelenskim brīvība īstenot reformas(8)

Ukrainā pirmo reizi pie varas būs viens politiskais spēks, jo pēc svētdien notikušajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām Augstākajā radā absolūto vairākumu ir ieguvusi valsts prezidenta Volodimira Zelenska izveidotā partija Sluha narodu (Tautas kalps), liecina balsojuma provizoriskie rezultāti.

Atā, vabolīt!(2)

Par ko hipiji var būt pateicīgi nacistiem? Otrie radīja leģendāro Volkswagen Beetle automašīnu, kas savas popularitātes virsotni sasniedza XX gadsimta 60. gados līdz ar kontrkultūras uzplaukumu ASV. Šomēnes no rūpnīcas konveijera Meksikā noripoja pēdējā vabolīte.

Zelenskis cer iegūt kontroli parlamentā(4)

Trīs mēneši ir aizritējuši kopš bijušā aktiera un komiķa Volodimira Zelenska pārliecinošās uzvaras Ukrainas prezidenta vēlēšanās, kurās viņš sakāva iepriekšējo valsts vadītāju Petro Porošenko. Taču līdz šim Zelenskim triumfu nav izdevies pārvērst taustāmos rezultātos, jo pašreizējais parlamenta – Augstākās radas – sasaukums ir licis šķēršļus jaunā prezidenta politiskajām iniciatīvām.

Atzīmēs pusgadsimtu kopš izkāpšanas uz Mēness(17)

ASV šī nedēļa aizrit nozīmīgas gadadienas zīmē. Sestdien apritēs 50 gadu, kopš cilvēki pirmo reizi spēra soli uz Mēness. ASV kosmiskā misija bija fantastisks sasniegums ne tikai amerikāņiem, bet visai cilvēcei. Ļoti iespējams, ka tā nebūtu notikusi, ja tolaik pilnā sparā neritētu aukstais karš un sīkstā sāncensība starp divām superlielvarām – ASV un Padomju Savienību. Vēlāk amerikāņi atgriezās uz Mēness, bet nu jau vairākus gadus runā par plāniem nogādāt pirmos cilvēkus arī uz Marsa.

MH17 notriekšanas piecgadē vainīgie brīvībā(30)

Pirms pieciem gadiem šajā dienā virs ziedošiem saulespuķu laukiem karadarbības pārņemtajos Ukrainas austrumos notrieca aviokompānijas Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu. Traģēdijā dzīvību zaudēja visi 298 lidaparātā esošie cilvēki, kuru vidū bija 80 bērni un 15 apkalpes locekļi. Vairākās starptautiskās izmeklēšanās noskaidrojās, ka lidaparātu Boeing 777-200 notrieca no Maskavas atbalstīto separātistu kontrolētas teritorijas Doņeckas apgabalā, izmantojot no Krievijas atvestu raķešu sistēmu. Atsevišķām personām ir izvirzītas apsūdzības, tomēr ir niecīga iespēja, ka kāds no šiem cilvēkiem kādreiz nonāks uz apsūdzēto sola.

Nav skaidrs, vai EK tiks pie jauna vadītāja(15)

Eiropas Parlamenta (EP) jaunajam sasaukumam otrdien būs jābalso par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu izvirzīto Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amata kandidāti Urzulu fon der Leieni. Vācijas aizsardzības ministres nominēšana ietekmīgajam postenim izsaukusi plašu kritiku, tāpēc ir liela varbūtība, ka EP neapstiprinās viņu par EK vadītāju uz pieciem gadiem. Tādā gadījumā ES draudētu institucionālā krīze.

Eiropa negrib repatriēt bijušos Islāma valsts kaujiniekus(17)

Vairāki mēneši ir aizritējuši, kopš oficiāli tika paziņots par teroristiskās kustības Islāma valsts (IV) pēdējās kontrolētās teritorijas Sīrijā krišanu. ASV atbalstītie Sīrijas kurdu spēki ir sagūstījuši aptuveni 2000 ārvalstu pilsoņu, tostarp no Eiropas, kurus tur aizdomās par karošanu IV rindās. Iespējamie ārzemju džihādisti ir ieslodzīti improvizētos cietumos kurdu pārvaldītajās teritorijās Sīrijas ziemeļaustrumos, bet viņu sievas un bērni ir izvietoti pārpildītās nometnēs.