Turpretī šo valstu galvaspilsētas – Budapeštu, Varšavu, Prāgu un Bratislavu – vada progresīvi un eiropeiski domājoši politiķi, kuri nereti nonāk domstarpībās ar nacionālajām valdībām. Viņi ir apvienojuši spēkus, lai aizstāvētu kopīgās vērtības, un arī aicinājuši Briseli novirzīt ES līdzekļus tieši šo pilsētu budžetā.
Neievēro ES vērtības
Oktobrī Budapeštā notikušajās mēra vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāts Gergejs Karāčoņs. Viņš gāza līdzšinējo pilsētas galvu Ištvānu Tarlošu, kurš pārstāv Ungārijā valdošo konservatīvo partiju Fidesz. Pēc stāšanās amatā Karāčoņa pirmā starptautiskā telefonsaruna bija ar Varšavas liberālo mēru Rafalu Tšaskovski, kurš 2018. gada vēlēšanās apsteidza kandidātu no Polijā valdošās nacionālistu partijas Likums un taisnīgums (PiS).
Fidesz ar premjerministru Viktoru Orbānu priekšgalā ir pie varas jau gandrīz desmit gadu. Šajā laikā Orbāns ir sašaurinājis tiesu varas neatkarību un vērsies pret viņa valdību kritizējošiem medijiem. Eiroskeptiskais politiķis arī sola aizstāvēt valsts "kristīgās vērtības" pret migrantiem un ungāru izcelsmes amerikāņu miljardieri Džordžu Sorosu, kurš ir viens no pazīstamākajiem liberālisma proponētājiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 17. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Mareks
ha, ha
Jānis