"Mums šī krīze ir jāizmanto kā iespēja. Mums ir vajadzīgs - tieši tagad - vairāk, nevis mazāk Eiropas," ekskanclers sacīja intervijā, kas otrdien publicēta laikrakstā Bild. "Eiropa ir mūsu nākotne. Eiropai nav alternatīvas. Mums visiem ir iemesls būt optimistiskiem par to, ka mēs, ka mūsu Eiropa no šīs krīzes izkļūs stiprāka, ja vien mēs to vēlēsimies," norādīja Kols.
Debates par Eiropu un Grieķijas krīzi nedrīkst aizēnot vienotās Eiropas mērķi, sacīja ekskanclers, atgādinot - tās izveidotāji pēckara periodā bijuši vienisprātis, ka mieram un brīvībai tā ir vienīgā iespēja. Tas ne vienmēr ir bijis viegli, kā arī nākotnē tas nemainīsies, norādīja Kols.
Pirmdien pirms Bundestāga balsojuma par vēl vienas Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmas apstiprināšanu virsraksts "Bild" pirmajā lappusē deklarēja: "Miljardi grieķiem. Stop!" Vēl pirms vācu parlamentāriešu balsojuma veiktajā pētījumu centra Emnid aptaujā bija konstatēts - 62% vāciešu uzskata, ka Bundestāgam jauno palīdzības naudas piešķīrumu Grieķijai nevajadzētu apstiprināt, bet 33% - ka vajadzētu.
Tostarp Vācijas parlaments pirmdien ar pārliecinošu balsu pārsvaru apstiprināja Grieķijas jaunāko glābšanas programmu, kas paredz piešķirt parādu nomāktajai valstij papildu 130 miljardu eiro (91 miljarda latu) aizdevumu. No 591 deputāta, kas piedalījās balsojumā, Vācijas parlamenta apakšpalātā Bundestāgā aizdevuma piešķiršanu atbalstīja 496 politiķi. Pret jauno aizdevumu Grieķijai balsoja 90 Bundestāga deputāti, bet atturējās - pieci.
Neskatoties uz Grieķijas apjomīgajām parādsaistībām, Vācijas kanclere Angela Merkele ir paudusi pārliecību, ka Atēnām ir jāpaliek eirozonā, un pirms balsojuma aicināja parlamentu apstiprināt jaunāko glābšanas programmu, brīdinot, ka risks, ko radītu muguras uzgriešana Grieķijai, ir neaprēķināms. "Neviens nevar noteikt, kādas būtu [Grieķijas maksātnespējas] sekas Vācijas ekonomikai, Itālijai, Spānijai, eirozonai kā veselumam un visai pasaulei," norādīja Merkele.