Igaunijas spiegu skandāla dēļ NATO izraida divus Krievijas diplomātus

līdz 2008.gadam Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestam piegādāja tūkstošiem slepenu Igaunijas valsts un _NATO _dokumentu, tostarp ar izlūkošanu, pretizlūkošanu un aizsardzības politiku saistītu materiālu._Financial Times_ vēsta, ka izraidītie Krievijas diplomāti nav bijuši tieši saistīti ar Simma lietu. Tomēr kāds anonīms _NATO _pārstāvis laikrakstam pavēstījis, ka Igaunijas spiegu skandāls radījis tik lielu kaitējumu alianses drošībai, ka tā bijusi spiesta reaģēt skarbi.Viens no izraidītajiem diplomātiem ir Krievijas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā (ES) Vladimira Čižova dēls Vasilijs Čižovs, kurš Krievijas pārstāvniecībā _NATO _bija atašejs. Otrs izraidītais ir vecākais politiskais padomnieks Viktors Kočukovs.Abi diplomāti bijuši saistīti ar Krievijas pārstāvniecību _NATO_, un tiek uzskatīts, ka viņi vienlaikus darbojušies kā Krievijas slepenās izlūkošanas aģenti, _Financial Times_ pavēstīja anonīms alianses pārstāvis.Krievijas pārstāvniecība _NATO _un alianses galvenā mītne pagaidām ir atteikušās komentēt notikušo.Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses dienests aģentūrai _Interfax _sākotnēji apliecināja, ka ministrija noskaidro diplomātu izraidīšanas apstākļus, lai pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību.Vēlāk Krievijas ĀM mājaslapā publicētajā oficiālajā ministrijas komentārā alianses rīcība nodēvēta par «rupju provokāciju attiecībā pret diviem Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības _NATO _darbiniekiem, kurus alianses drošības dienesti gribēja izraidīt no Briseles pilnīgi sadomātu iemeslu dēļ un bez jebkādiem saprotamiem paskaidrojumiem».Ministrija norāda, ka šāda uzvedība ir pretrunā ar alianses vadības paziņojumiem par gatavību normalizēt attiecības ar Krieviju.«Ir acīmredzams, ka aiz provokācijas stāv spēki, kas nav ieinteresēti, lai [attiecību] normalizācijas tendencei tiktu piešķirts pastāvīgs raksturs. Tie drudžaini meklē iemeslus, kuru dēļ abpusēji izdevīgā Krievijas un _NATO_, pat Krievijas un Eiropas dialoga ceļā atkal rastos šķēršļi,» teikts Krievijas ĀM paziņojumā.Ministrija arī brīdina, ka pēc notikušā Krievija «izdarīs savus secinājumus».Diplomātu izraidīšana notika trešdien, kad vienlaikus Briselē norisinājās pirmā _NATO _un Krievijas pārstāvju tikšanās vēstnieku līmenī kopš alianses un Maskavas attiecību atsaluma 2008.gada augustā notikušā Krievijas un Gruzijas militārā konflikta dēļ.Turklāt abu pušu attiecības pēdējā laikā iedragājis arī _NATO _paziņojums par maijā Gruzijā plānotajām mācībām, kurās varētu piedalīsies aptuveni 1300 dalībnieku no 19 valstīm. Krievija jau iepriekš asi iebildusi pret šīm mācībām un pat atteikusies piedalīties 7.maijā paredzētajā Krievijas un _NATO _ģenerālštābu priekšnieku sanāksmē.Krievijas pastāvīgais pārstāvis _NATO _Dmitrijs Rogozins pēc tikšanās ar visu 28 alianses dalībvalstu vēstniekiem paziņoja, ka, atsakoties anulēt Gruzijā plānotos manevrus, _NATO _uzvedoties kā «akls degunradzis».Jau vēstīts, ka bijušais Igaunijas policijas departamenta ģenerāldirektors un Aizsardzības ministrijas drošības dienesta vadītājs Hermans Simms tika aizturēts pagājušā gada 21.septembrī uz aizdomu pamata par valsts nodevību Krievijas labā. Simms no 1995. līdz 2006.gadam strādāja dažādos amatos Aizsardzības ministrijā, tostarp vadīja Nacionālās drošības pārvaldi, kas atbildīga par valsts noslēpumu aizsardzību.25.februārī Harju apriņķa tiesa Simmu atzina par vainīgu valsts nodevībā un dienesta informācijas nelikumīgā izplatīšanā un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu uz 12 gadiem un sešiem mēnešiem.Savukārt 23.aprīlī tiesa atzina Simmu par bankrotējušu, jo viņam piespriestais naudas sods 20 miljonu Igaunijas kronu (aptuveni 900 tūkstošu latu) apmērā, kas jāsamaksā par valstij nodarītajiem zaudējumiem, četras reizes pārsniedz viņam piederošā īpašuma vērtību.Šis bija pirmais gadījums kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas, kad kāds tiek aizturēts aizdomās par valsts nodevību.