Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Islandes eksministrs kritizē Baltijas valstu nostāju Katalonijas jautājumā

Baltijas valstu nostāja Katalonijas jautājumā ir ļoti savāda, intervijā, kas sestdien publicēta katalāņu tīmekļa izdevumā elnacional.cat, atzina bijušais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons.

Intervijā uz žurnālista teikto, ka "nedz Baltijas valstis, nedz bijušās Dienvidslāvijas valstis neko nesaka par Kataloniju", eksministrs, kura valsts 1991.gadā bija pirmā, kas atzina Baltijas valstu neatkarību, sacīja:

"Tas ir ļoti savādi, ļoti savādi. Tomēr neviens nesagaida, ka šīs valsts pēkšņi teiks: "Labi, mēs atzīstam Katalonijas neatkarību." Tas nav jautājums, šobrīd tā nav ārējo spēlētāju loma."

No Baltijas un bijušajām Dienvidslāvijas valstīm "varētu sagaidīt, ka tās aizstāv katalāņu vai jebkuras citas tautas tiesības uz pašnoteikšanos demokrātiskā ceļā", uzsvēra Hanibalsons.

"Katalāņiem pavisam noteikti ir tiesības uz to, ka šīs tiesības viņu gadījumā - tāpat kā tas bija Skotijā - tiek atzītas, un citām valstīm ir tiesības atzīt šo [katalāņu] lēmumu," skaidroja Islandes bijušais ministrs.

Uz žurnālista atgādinājumu, ka "arī Islande neko par katalāņu jautājumu nav teikusi", Hanibalsons sacīja, ka tas skaidrojams ar pašmāju politisko krīzi.

"Lieta ir tāda, ka mēs esam krīzē. Pirms dažām nedēļām krita valdība, un mēs rīkosim vēlēšanas, lai izveidotu jaunu. Tāpēc mēs vēl neesam izteikušies," skaidroja eksministrs.

Kā atgādina katalāņu izdevums, tieši Hanibalsons 1991.gadā stāvējis aiz Islandes lēmuma atzīt Baltijas valstu neatkarību.

"Islande savulaik meta izaicinājumu visām lielvarām, kas gribēja upurēt Baltijas valstis, lai nevājinātu [PSRS līderi] Mihailu Gorbačovu, ar kuru Rietumiem bija sarunas par Aukstā kara izbeigšanu," atgādina izdevums.

Kā ziņots, Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem, otrdien parakstīja neatkarības deklarāciju, taču paziņoja, ka tās pasludināšana atlikta uz dažām nedēļām, lai varētu uzsākt sarunas ar Madridi.

Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs pieprasījis Pudždemonam līdz pirmdienas rītam viest skaidrību, vai neatkarība tikusi pasludināta, vai nē, lai Madride varētu lemt par tās tālāko rīcību.

Ja Pudždemons līdz pirmdienai apstiprinās, ka viņa reģions ir atdalījies no Spānijas, centrālā valdība dos viņam vēl piecas dienas laika pārdomāšanai līdz 19.oktobrim, pirms atcelt Katalonijas autonomijas statusu, trešdien sacīja avots Spānijas valdībā.

Top komentāri

reptilis
r
...un pareizi dara.
Nu ja
N
Mēs baidāmies atzīt katalonijas referendumu uz neatkarību.Tas nekas ,ka mūsu neatkarību atzina eiropā .Bet mēs NE.
Jautājums
J
Tautieši, jūs ko,arī Islande,ir krievijas kalpone,nesaprotu. Laikam jau jāiet skolā pa jaunu jāmācās. UN pareizi mēs dabūjām brīvību ,var teikt gandrīz mierīgi,bet kāpēc citiem to liegt.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits