Šī tikšanās ieplānota nākamnedēļ paredzētā NATO samita kuluāros.
Arvien pieaugošais Erdogana režīma autoritārisms radījis ievērojamu saspīlējumu Ankaras un Briseles attiecībās, kas īpaši saasinājušās pēc pagājušā gada jūlijā Turcijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma, kuru varasiestādes acīmredzami izmantojušas kā ieganstu vēl plašākām politiskās opozīcijas un neatkarīgo mediju vajāšanām.
Aprīlī notikušais referendums, kurā Turcijas vēlētāji atbalstīja Erdoana ierosināto pāreju uz prezidentālu valsts iekārtu un prezidenta pilnvaru paplašināšanu, kalpojis par cēloni jau tā saspīlēto attiecību tālākai destabilizācijai.
Tas nav traucējis Erdoganam paziņot, ka Briselei neesot citas iespējas kā atvērtēt jaunas sadaļas faktiski iesaldētajās sarunās par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
Kopš sarunu sākuma 2005.gadā no 35 sarunu sadaļām atvērtas tikai 16.
Tajā pašā laikā atsevišķas dalībvalstis jau pieprasījušas šīs sarunas pārtraukt.