"Šodienas plenārsēde (..) ir atlikta," paziņoja Turrēns.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka cita kandidatūra netiks izvirzīta, jo Pudždemonam "ir visas tiesības" ieņemt premjerministra amatu, neskatoties uz Spānijas Konstitucionālās tiesas lēmumu, kas faktiski bloķējusi viņa atgriešanos Katalonijas valdības vadītāja krēslā.
Jauns sēdes laiks pagaidām nav paziņots.
Spānijas centrālā valdība Pudždemonu atcēla no amata pēc Katalonijas parlamenta iepriekšējā sasaukuma balsojuma par neatkarības pasludināšanu pagājušā gada oktobrī.
Kopš šī balsojuma Pudždemons uzturas Briselē, lai tādējādi izvairītos no apcietināšanas, pamatojoties uz Madrides varasiestāžu izvirzītajām apsūdzībām par dumpi, kūdīšanu un līdzekļu izšķērdēšanu, sarīkojot neatkarības referendumu.
Tomēr pagājušajā nedēļā Turrēns viņu atkārtoti nominēja premjera amatam, un bija paredzēts, ka debates par viņa kandidatūru sāksies otrdien plkst.15 (plkst.16 pēc Latvijas laika).
Pudždemona atbalstītāji aicināti šajā laikā pulcēties pie parlamenta ēkas, sejas aizsedzot ar papīra masku, kas attēlo viņa sejas vaibstus un kuru iespējams lejuplādēt internetā.
Spānijas Konstitucionālā tiesas sestdien lēma, ka Pudždemonam, lai viņš tiktu ievēlēts reģiona valdības vadītāja amatā, pašam jāatrodas parlamenta sēžu zālē.
Tiesa arī atzinusi, ka premjera zvēresta nodošanai ar videosakaru starpniecību, kā ierosinājuši daži Pudždemona atbalstītāji, nebūšot likumīga spēka.
Tiesa arī norādījusi, ka atļauja piedalīties parlamenta sēdē Pudždemonam jālūdz tam Spānijas Augstākās tiesas tiesnesim, kurš vada viņa un citu separātistu līderu lietas izmeklēšanu.
Pudždemons šo spriedumu ir pārsūdzējis, un Konstitucionālā tiesa viņa prasību sāks izskatīt otrdien plkst.13 (plkst.14 pēc Latvijas laika), tas ir tikai divas stundas pirms iepriekš plānotā Katalonijas parlamenta sēdes sākuma.
Cerot atrisināt Katalonijas krīzi, Spānijas centrālā valdība pēc 27.oktobrī notikušā neatkarības balsojuma atjaunoja reģionā savu tiešo pārvaldi, atlaida reģionālo valdību un parlamentu un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas.
Tomēr vēlēšanās separātistu partijas atkal izcīnīja absolūto vairākumu, lai gan salīdzinājumā ar 2015.gada vēlēšanām zaudēja divus mandātus.
Saskaņā ar Katalonijas vēlēšanu likumu, balsojumam par jauno valdības vadītāju jānotiek ne vēlāk kā desmit darbadienas kopš jaunais parlamenta sasaukums sanācis uz pirmo sēdi. Tas nozīmē, ka vēlākais, kad parlamentam jāsanāk uz sēdi, lai lemtu par nākamo premjeru, ir trešdiena.
Savukārt, ja Pudždemons nepiedalīsies sēdē, kurā tiek lemts par viņa kandidatūru, Ružē draud kriminālatbildība par nepakļaušanos tiesas lēmumam.
Pastāv arī iespēja, ka Ružē tomēr paziņo par jaunas kandidatūras nepieciešamība, jo Pudždemona kandidatūru nav iespējams apspriest, viņam atrodoties ārzemēs.
Deputāts Žuans Tarza, kas pārstāv vienu no lielākajām separātistu partijām - kreisos republikāņus (ERC) - nedēļas nogalē izteicās, ka, iespējams, pienācis laiks upurēt Pudždemonu, lai gan acīmredzama alternatīva kandidāta separātistiem nav.
Ja jautājumā par nākamo Katalonijas valdības vadītāju politiķi nonāks strupceļā, tas var novest pie vēl vienām vēlēšanām.