"Investoriem vajadzētu pievērst uzmanību Kipras krīzes iznākumam, kas varētu atspoguļot to, kā tiktu risināti satricinājumi nākotnē," norādīja IIF.
Kipras gadījumā divu lielāko banku kreditoriem un lielo noguldījumu turētājiem nāksies uzņemties zaudējumus apmaiņā pret valsts glābšanas programmu, ko izstrādājusi Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Zaudējumi skars tikai neapdrošinātos noguldījumus virs 100 000 eiro, taču tie varētu būt ievērojami otras lielākās bankas Laiki Bank gadījumā.
IIF, kas iepriekš bija dziļi iesaistīta Grieķijas glābšanas programmas izveidē, Kipras pieeju nodēvējusi "par ļoti izteiktu stratēģijas maiņu salīdzinājumā ar iepriekšējām eirozonas krīzēm". Iepriekšējā stratēģija, kas tika pielietota grūtībās nonākušo Īrijas banku gadījumā, nodrošināja aizsardzību lielākajiem kreditoriem un visiem noguldītājiem. Taču tas nozīmēja, ka glābšanas izmaksas būtībā tika uzveltas uz valdības pleciem.
Kipras situācijā ES un SVF piedāvāja desmit miljardu eiro aizdevumu, taču nelokāmi uzstāja, lai valdība neuzņemas lielāko banku glābšanas slogu, kas paaugstinātu valsts maksātnespējas risku. "Mēs vēl redzēsim, vai vēlme nodot banku sektora finanšu atbalsta lielāko slogu banku kreditoriem ir jauna pieeja, kas tiks pielietota arī citur eirozonā, vai arī vienreizējs risinājums, kas izmantots tikai īpašajā Kipras gadījumā," vēsta IIF.
Taču institūts norāda, ka banku glābšana Īrijā un Spānijā joprojām negatīvi ietekmē šo valstu spēju stabilizēt to finansiālo stāvokli. Turklāt šie divi gadījumi skaidri demonstrējuši, ka pūliņi tā dēvēto slikto banku aktīvu slogu nodot ES glābšanas fondam, "visticamāk, nebūs veiksmīgi", piebilst IIF.
Tomēr institūts uzskata, ka Kipras pieeja būtiski negatīvi ietekmēs valsts ekonomiku, kurai tas līdz 2015.gadam prognozē kritumu līdz pat 20%, un apdraudēs valdības spēju finansēt tās parādsaistības.