Lietuvas premjers norādīja, ka iepriekš pēc tikšanās Latvijas kolēģi Ivaru Godmani viņam radies priekšstats, ka Latvija atbalstīs energotilta izveidi ar Lietuvu.
Pēc Kirkila domām, Latvijas neizlēmības cēlonis varētu būt iekšējas nesaskaņas valstī. Viņš sacīja, ka par to varot spriest pēc argumentiem, kādus min Latvijas valdības pārstāvji.
"Tas ir fakts, ka Latvijas nenoteiktā pozīcija principā bremzē visu projektu. Tikmēr mēs [Lietuvas puse] jau esam gatavi virzīties tālāk. Mums ir ne tikai sākotnējā izpēte, ir arī ļoti skaidri tehniski risinājumi un finansējums," premjers teica žurnālistiem.
Kirkils norādīja, ka tad, ja Baltijas valstīm, kā plānots, būs kopīgs elektroenerģijas tirgus un kopīgas sadales līnijas, jautājums par to, ar kuru valsti tiks savienoti Zviedrijas energotīkli, kļūs tehnisks. Viņš piebilda, ka Lietuvas priekšrocība ir tās faktiskā gatavība īstenot energosavienojuma projektu.
Lietuvas nacionālā investorkompānija "Leo LT" trešdien nodibinājusi meitasuzņēmumu "InterLinks", kuram būs jāīsteno projekti Lietuvas elektrotīklu savienošanai ar citu valstu elektrotīkliem. 100% jaunās kompānijas akciju piederēs "Leo LT", un tās statūtkapitāls būs 500 tūkstoši litu (102 tūkstoši latu).
"Leo LT" vadītājs Rimants Jozaitis preses paziņojumā norādījis, ka jaunā kompānija pirmām kārtām īstenos projektu Lietuvas un Zviedrijas elektrotīklu savienošanai, bet lēmumi par iesaistīšanos energosavienojumu veidošanā ar citām valstīm tikšot pieņemti vēlāk.
Latvijas ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards trešdien Latvijas radio sacīja, ka Latvija plāno aicināt Baltijas valstis veidot vienotu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru, bet pēc tam izlemt, no kuras valsts būvēt savienojumu ar Zviedrijas elektrotīkliem.
Pēc viņa vārdiem, Latvija ir rūpīgi izvērtējusi, kādi starpsavienojumi gan valstij, gan Baltijai kopumā būtu visizdevīgākie. "Igaunijai ir savienojums uz Somiju, Lietuvai veidojas savienojums ar Poliju, un, lai šī visa Baltijas sistēma būtu izbalansēta, būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, kurā vietā būtu jābūt Baltijas un Zviedrijas savienojumam," sacīja Gerhards un norādīja, ka Zviedrijā šo savienojumu redz tieši kā Baltijas kopējo savienojumu, jo Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus ir ļoti mazs.
Viņš piebilda, ka no Kurzemes uz Zviedriju starpsavienojums būtu par 100-150 kilometriem īsāks nekā no Lietuvas. Tā kā viena kilometra savienojuma izbūve maksā aptuveni vienu miljonu eiro, tad tas būtu būtisks ietaupījums.
Gerhards sacīja, ka nepiekrīt Lietuvas premjera paziņojumam, ka Lietuva ir pārliecinājusi Latviju, ka elektrotīklu starpsavienojumam ar Zviedriju ir jābūt no Lietuvas. "Viņš nav pārliecinājis Latvijas pusi," teica ministrs.
Jūnija sākumā Latvijas premjers Ivars Godmanis paziņoja, ka Latvija nav piekritusi, ka starpsavienojums būs no Zviedrijas uz Lietuvu, tomēr norādīja, ka, lai gan ir vairāki argumenti par labu starpsavienojuma izveidei starp Zviedriju un Latviju, ir arī argumenti par labu energotilta izveidei starp Zviedriju un Lietuvu.
Paredzams, ka projektu "Swedlink" varēs īstenot ne ātrāk kā līdz 2015.gadam, un aprēķinātā kabeļa vērtība ir aptuveni 1,66 miljardi litu (338 miljoni latu). Saskaņā ar projektu 350 kilometru garais zemūdens kabelis ar 700-1000 megavatu jaudu tiks būvēts Baltijas jūrā starp Zviedriju un Lietuvu vai Latviju.
Latvijai un Lietuvai radušās nesaskaņas par plānoto energotiltu ar Zviedriju, jo katra vēlas, lai elektrokabelis šķērsotu tās teritoriju. Tikmēr Zviedrija gaida abu Baltijas valstu galīgo vienošanos.
Projekts jāīsteno Lietuvas nacionālajai energoinvestorkompānijai "Leo LT", Zviedrijas uzņēmumam "Svenska Kraftnat", ka arī Latvijas energokompānijai "Latvenergo" un Igaunijas energokompānijai "Eesti energia", kuras katra iegūs 25 procentus akciju.
Igaunijas un Somijas energotīklu starpsavienojumā "Estlink" Igaunijai pieder 50 procenti akciju, bet Latvijai un Lietuvai - pa 25 procentiem.
Lietuva arī plāno līdz 2013.gadam izveidot energotiltu ar Poliju.