Šī ir pirmā reize, kad Lielbritānija ir noteikusi tā dēvētā izstāšanās rēķina apjomuu, lai gan šī summa ir krietni mazāka par 100 miljardiem eiro, ko minējušas amatpersonas Briselē.
Sunday Telegraph, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem Lielbritānijas valdībā, vēsta, ka šo summu Londona ir gatava maksāt tikai gadījumā, ja ES piekritīs to apspriest kā daļu no vienošanās par ES un Lielbritānijas attiecībām nākotnē, kas ietvertu arī tirdzniecību.
Brisele ir norādījusi, ka, pirms sākt sarunas par tirdzniecību, ir jāpanāk progress jautājumos par izstāšanās rēķinu, Lielbritānijā dzīvojošo ES valstu pilsoņu tiesībām, kā arī Īrijas un Apvienotajā Karalistē ietilpstošās Ziemeļīrijas robežu.
Lielbritānijas amatpersonas apsver iespēju ierosināt pārejas vienošanos atbilstoši kurai Lielbritānija pēc izstāšanās 2019.gada martā turpinātu maksāt ES 10 miljardus eiro gadā, raksta Sunday Telegraph.
Šī nauda, kas tiktu maksāta par iespēju piekļūt ES kopējam tirgum, būtu avansa maksājums par kopējo rēķinu.
Mišels Barnjē, kurš vada ES delegāciju sarunās ar Londonu par izstāšanos no bloka, izvairījies publiski minēt Lielbritānijas izstāšanās rēķina summu, kas ietver arī Lielbritānijas daļu tajos ES projektos, par kuriem jau ir panākta vienošanās.
Taču Barnjē ir ir norādījis, ka par metodoloģiju, kā noteikt, cik daudz Lielbritānijai būtu jāmaksā par izstāšanos, ir jāvienojas Brexit sarunu pirmajā posmā, ko plānots pabeigt oktobrī.
Vairākas augsta ranga ES amatpersonas ir apliecinājušas, ka, pēc ES pārstāvju aplēsēm, Lielbritānijai būtu jāmaksā izstāšanās rēķins aptuveni 100 miljonu eiro apmērā.
Amatpersonas iepriekš arī sacījušas, ka Lielbritānija šo summu varētu maksāt pa daļām, un ka kopējā summa tomēr varētu būt mazāka, jo Briselei būs Londonai jākompensē kopīgie aktīvi, kādi ir ES un Lielbritānijai.