87 gadus vecajam vīrietim pārmet, ka viņš, Otrā Pasaules kara laikā strādādams Lietuvas Drošības policijā Saugumas, 1941.gada oktobrī apcietinājis no Viļņas geto izbēgušus ebrejus un nodevis vācu okupantu rokās. Šo faktu viņš, 1950.gadā ieceļojot Amerikas Savienotajās Valstīs, esot noklusējis. Taču A.Dailides pagātne kļuva zināma, Lietuvai atjaunojot neatkarību un atverot savus arhīvus. ASV nacistu kolaborantam 2003.gadā atņēma pavalstniecību. Vairoties no izraidīšanas uz Lietuvu, A.Dailide 2004.gada sākumā vispirms aizbēga uz Kanādu, bet vēlāk uz Vāciju, kur viņa sievai ir radi. Pāris, tā raksta Haaretz, šodien dzīvo Torstrasse 13, tieši pretī Kirhbergas rātsnamam, ar visu vārdu pie pastkastītes un zvana pogas.
2006.gadā A.Dailide brīvprātīgi piedalījās viņa lietas izskatīšanā Viļņas tiesā. Tiesa viņu marta beigās gan atzina par vainīgi, taču nepiesprieda cietumsodu, argumentējot, ka «sabiedrībai no apsūdzētā vairs nekādas briesmas nedraud», kā arī atsaucās uz viņa «vārgo veselības stāvokli».
Tam gan pretī runāja Haaretz reportiera un kādas vācu kolēģes novērojumi. Viņi abi A.Dailidi sastapa Kirhbergas bruģētajās ieliņās. Katru dienu pulksten desmitos viņš «ņipru soli» atstājot mājas un atgriežoties ar iepirkumiem. Sarunā ar abiem žurnālistiem sirmgalvis noliedzis visus pārmetumus. Dokumenti, kurus tiesa savulaik uzskatījusi par viņa vainas pierādījumiem, esot maldinoši, jo balstoties uz toreizējā darba biedra kļūdainiem pierakstiem. A.Dailide esot tikai parakstījis apcietināšanas orderi kāda analfabētiska policista vietā.
No likuma viedokļa nekas nekavē aizdomās turētajam kara noziedzniekam arī turpmāk netraucēti dzīvot Kirhbergā, atzīmē Die Welt reportiere. Ikviens Eiropas Savienības pilsonis varot pats noteikt savu dzīves vietu ES; tas attiecoties arī uz notiesātām personām, kamēr vien tās neizvairoties no soda izciešanas. Bet, ja Lietuva nepieprasot A.Dailides izdošanu, Vācijai neesot iemesla pašai rīkoties. Taču arī pati ievadīt savus tiesas darbus pret bijušo Saugumas darbinieku Berlīne nevar, jo nevienu cilvēku nevarot notiesāt par to pašu noziegumu divreiz. Ja Lietuva atsakoties no soda, tā esot Viļņas darīšana, Vācijai tad jātur rokas klēpī.